Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Šāda nepieredzēta brīvlaišana izriet no vērienīgiem krimināllikuma grozījumiem, kas stāsies spēkā pēc mēneša – 1. aprīlī, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto". Cietumos un tiesās jau šobrīd valda pirmssvētku sajūta, taču, kā tas ietekmēs kopējo noziedzības līmeni valstī, grozījumu autorei Tieslietu ministrijai nav pat prognozes.

Pērn Saeimā pieņemti aptuveni 400 grozījumu krimināllikumā, ko sagatavojusi Tieslietu ministrija, kas 1. aprīlī stāsies spēkā. Izmaiņu mērķis ir plašāk lietot alternatīvos sodus un samazināt cietumsodu apmēru no vidēji sešiem gadiem, kāds tas ir šobrīd, uz aptuveni četriem. Tieslietu ministra padomniece Ilona Kronberga norāda, ka pieredze rāda, ka alternatīvie sodi, kas nodokļu maksātājiem izmaksā mazāk, ir efektīvi. Uz slepkavām un izvarotājiem izmaiņas neattiecas, tās galvenokārt skar mantiskos noziegumus, kas veido aptuveni 60 % no visas valsts kriminālās ainas.

1. aprīļa vēsmas jau jūtamas tiesās. Lai arī jau izdarītos noziegumos iztiesās pēc vecās kārtības, sodi nedrīkstēs būt bargāki, kā to paredz jaunā. Līdz ar to tiesājamie visādi cenšas novilcināt lietu izskatīšanu, apstiprina Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Ieva Kulagina.

Vēl jo rožaināka aina paveras daudziem šobrīd jau notiesātajiem. Ja viņu jau izciesto sodu ilgums pārsniegs jaunās soda robežas, viņi tiks brīvībā. Izmaiņu autorei Tieslietu ministrijai gan nav aprēķinu, cik daudz tādu cilvēku varētu būt, savukārt cietumus šefs Visvaldis Puķīte ir jau izrēķinājis: "Ieslodzījuma vietas pārvalde, izskatot jaunās izmaiņas krimināllikumā, paredz, ka tuvākajā laikā ieslodzījumu vietas varētu pamest 20–30 procenti ieslodzīto." Skaitliskās izteiksmē tie ir gandrīz 2000 notiesāto.

Cietumu saimniecībā tas nozīmē īstu izrāvienu. Kamerās būs vairāk vietu, un Latvija varēs beidzot izpildīt Eiropas prasību, ka uz vienu ieslodzīto jābūt vismaz četru kvadrātmetru lielai platībai.

Bet, kā tas mainīs Latvijas noziedzības līmeni un kā uz to reaģēt Latvijas sabiedrībai, aizvien nav skaidrs. Izrādās, ka ne Tieslietu ministrijai, ne arī Valsts policijai aprēķini vai modelētas prognozes par to nav.

Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis uzskata, ka lielas svārstības noziedzībā krimināllikuma izmaiņas neieviesīs, taču, izdzirdot V. Puķītes aprēķinus, tomēr pieļauj, ka zināmās kategorijās noziedzības pieaugums varētu būt. I. Kronberga savukārt paredz, ka, ja Valsts probācijas dienests strādās tikpat efektīvi kā līdz šim, tad nekādam noziedzības pieaugumam nevajadzētu būt, savukārt jautāta, kāpēc nav precīzākas prognozes, norāda, ka valstī 20 gadu laikā nav veiktas apjomīgas kriminoloģijas ekspertīzes par noziedzību kopumā, tāpēc jelkādu prognožu izteikšana būtu melošana.