Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Tā intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" atzina demogrāfs Ilmārs Mežs. Pirms dažiem gadiem I. Mežs prognozēja, ka 2100. gadā latviešu būs vien 300 000, tagad prognozes pieaugušas par 3 %, sasniedzot 330 000.

Demogrāfs atzina, ka dzimstības pieaugums Latvijā ir tik neliels, ka ar neapbruņotu aci to nevar pat pamanīt. Viņš uzskata, ka dzimstības pieaugumu valstī nav veicinājusi politiķu rīcība. Viņaprāt, dzimstības pieaugums skaidrojams ar to, ka vecuma piramīdā palielinājies jauno cilvēku īpatsvars, kas lielā skaitā piedzima 80. gados un kuriem pašlaik ir 25–30 gadi, kas arī ir visbiežākais vecums, kad cilvēkiem dzimst bērni.

I. Mežs brīdina – ja tuvākajos 3–5 gados nenotiks dzimstības uzrāviens un nesasniegsim dzimstības izlīdzinājumu, situācija kļūs kritiska un iestāsies jauno cilvēku "demogrāfiskā bedre". "Tad pēc tam būs jāgaida Āfrikas līmeņa dzimstība, kas Latvijai nav reāla. Tāpēc mums palikuši vien trīs gadi, lai rīkotos," sacīja I. Mežs.

Demogrāfs uzskata, ka šajos gados pirmkārt būtu jānoņem valsts uzkrautais "nabadzības lāsts" no daudzbērnu ģimenēm. Viņš uzsvēra, ka visā Eiropā visnetaisnīgākā pret ģimenēm ar bērniem ir tieši Latvija.

Tā sasniegšanai demogrāfs minēja vairākus instrumentus, piemēram, jāpalielina neapliekamais ienākumu minimums par bērniem, un nevis par makā gandrīz nesajūtamajiem 10 latiem, bet gan uz pusi. Tāpat valsts varētu jaunajām ģimenēm garantēt hipotekāros aizdevumus. Joprojām neatrisināts ir bērnudārzu rindu jautājums, turklāt izskatās, ka neviens to strauji arī necentīsies sakārtot.