Lazarete skolā darbojās līdz tā gada 6. oktobrim. Vācu vermahta karaspēka karavīri labi nocietināja augsto un ar krūmiem apaugušo Lielās Juglas kreiso krastu, kur tika ierīkoti nocietinājumi, bet tranšejas stiepās, sākot no tilta un parka līdz pat pagastnamam. Lielās Juglas labajā krastā tika izcirsti visi krūmi, lai varētu pārredzēt visu apkārtni.
1944. gada 5. un 6. oktobrī, kad notika vācu karaspēka atkāpšanās, vietējos ceļus pārpludināja bēgļu vezumi un mājlopi. Šajā laikā Sarkanās armijas aviācijas triecienlidmašīnas "IL-2" apšaudīja un bombardēja ceļus, pa kuriem virzījās vācu karaspēks un bēgļi. Bēgļi centās slēpties mežos izraktajos bunkuros. Bombardēšanas rezultātā tika saspridzināts Kangaru dzelzceļa līnijas posms. Kā atceras skolotājs Jānis Strazdiņš, – bombardējot ceļus, Sarkanās armijas lidmašīnas izmeta apgaismes raķetes, ko sauca par "svecītēm". Viss kļuva tik gaišs, ka koku ēnas varēja redzēt...
7. oktobra naktī vācieši ar "MG" modeļu ložmetējiem jeb kaulu zāģiem, kuriem, pēc skolotāja J. Strazdiņa stāstītā, bijusi smalka skaņa, – apšaudīja pa ceļu no Siguldas nākošos Sarkanās armijas karavīrus. Par vācu karspēka ložmetējnieku darbību liecina arī 2006. gada izrakumu laikā Ropažu pilsdrupās konstatētā ložmetēja ligzda ar 7,9 mm ložu čaulītēm. Pretī šāvuši arī Sarkanās armijas karavīru ložmetēji, kuriem bijusi dobja skaņa. Šajā epizodiskajā aiztures kaujā krita vairāki simti Sarkanās armijas karavīru. Savukārt no Sarkanās armijas apšaudes cietušas Ropažu vidusskolas ziemeļu un austrumu puses sienas, kur atradās arī fizikas kabinets.
Lai traucētu Sarkanās armijas virzīšanos uz priekšu, Vācu armija uzspridzināja Lielās Juglas tiltu maršrutā Ropaži–Inčukalns.
Par Ropažu baznīcas torņa likteni ir divas versijas. Vienu no tām ir dzirdējis Klements Urtāns no Friča Valdmaņa un no citiem vecajiem ropažniekiem: no Augšciema puses esot braukuši Sarkanās armijas tanki. Tuvojoties Ropažu centram, tanki sākuši šaut pa baznīcas torni, kurā atradies vācu karaspēka uguns koriģēšanas postenis. Rezultātā tornis esot pamatīgi sašauts un sagrauts. Otru stāstu zina stāstīt ropažnieks, biedrības "Meklēšanas vienība "Leģenda"" priekšsēdētājs Tālis Ešmits, kurš, tiekoties ar latviešu leģionāru Juri Kalēju 1994./1995. gadā, uzzināja par leģionāru 15–16 vīru sastāva sedzējvienības darbību pēc Mores kaujām pa Sidgundas–Ropažu ceļu.
Naktī satiekot Sarkanās armijas izlūkvienību pie Augšciema, sedzējvienība, izvairoties no kaujas, ieradās Ropažu centrā, lai saņemtu nākamos rīkojumus. Apsēdušies atpūtā pie akas, leģionāri ievēroja netālu degošās Apiņu mājas un vācu sapierus, kas baznīcā pa lielajām durvīm nesa iekšā sprāgstvielu kastes ar mērķi uzspridzināt baznīcas torni, lai Sarkanā armija nevarētu novērot vācu armijas atkāpšanos un izmantot baznīcas torni kā orientieri. Lai vācu sapieri neiznīcinātu pašu baznīcas ēku, leģionāri sarunāja ar tiem, ka viņi pārņems spridzināšanu savās rokās un nogāzīs tikai torņa augšdaļu. Leģionārs Juris Kalējs kopā ar vēl diviem kaujas biedriem izņēma no kastes sešas rokas granātas, uzkāpa baznīcas tornī un pie ārējās sienas piestiprināja granātas ar piesaitētiem striķiem, kuru galus nolaida pa augšējiem logiem lejā.
Zemē nokāpuši, leģionāri striķus parāvuši, bet paši ātri aizslēpušies aiz baznīcas stūra. Noticis pamatīgs sprādziens, kā rezultātā torņa augšējā daļa nogāzās baznīcas priekšā, bet pati draudzes telpa, kurai pat logi palikuši vietā, bija neskarta. Pēc kara 1949. gadā Juris Kalējs atgriezās no gūsta un kopā ar kara biedriem atbrauca uz Ropažiem, kur torņa gruveši bija novākti, bet baznīca bija vesela. Baznīcā tobrīd notika Vasarsvētku dievkalpojums.
Pēc kara darbībām Ropažos skolotāji Jānis Strazdiņš un Roberts Dandens stāsta, ka 1944. gada novembrī skolas mācības notikušas ambulancē, jo skolā no 16. oktobra līdz 16. novembrim tika ierīkots Sarkanās armijas 3. Baltijas frontes 54. armijas 670. pārvietojamais lauku ķirurģiskais hospitālis. Pēc Sarkanās armijas aiziešanas skolotāji piedalījās skolas remonta darbos. Logi tika aizklāti ar šīferi, tika salabota skolas bojātā siena. Praktiskā darba un fizkultūras stundās skolnieki strādāja, lai savestu kārtībā apkārtni un aizraktu tranšejas gar Lielās Juglas krastu.
Atmiņu stāstījumus no skolotājiem Roberta Dandena, Jāņa Strazdiņa un Andreja Eģīša pierakstījušas skolotājas Veronika Stiglica, Renāte Urtāne. Atmiņu stāstījums no Valdmaņa dzirdējis Klements Urtāns. Atkāpšanās kauju notikumu konsultants – biedrības "Meklēšanas vienība "Leģenda"" priekšsēdētājs Tālis Ešmits.
Ja jūsu rīcībā ir vēl kādi vēsturiski fakti vai nostāsti par tā laika notikumiem Ropažu novadā, lūdzam par to pastāstīt arī mums. Informāciju varat nodot Ropažu novada novadpētniekam Andrejam Planderam, rakstot uz e-pasta adresi Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. vai zvanot pa tālruni 28603018.