Siguldā šogad reģistrēti Lenijs, Marjans, Lada, arī savdabīgi divu vārdu salikumi, kā Dante Daniels, Dominiks Persijs, Trents Pauls, bet pēdējos gados vecāki arvien biežāk izvēlas latvieša ausij ierastos, "stipros" vārdus, arī divu vārdu došana vairs nav tik populāra kā deviņdesmitajos gados, kad to sāka atļaut. Iecienīti vārdi ir Anna, Marta, Jēkabs, Gustavs, Ernests, Edvards, novērojumus pauž novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Inese Praņevska. "Ne tik bieži kā senāk, bet arvien biežāk jaundzimušo nosauc par Jāni, meitenes par Līgām gan retāk. Nereti vārdu bērnam mēdz izvēlēties, pētot ciltskoku," viņa piebilst.
Neparasta vārda izvēli agrāk, kā zināms, itin bieži iedvesmoja spilgtu iespaidu radījis literārs darbs. "Laiks, kad lasīja, ir pagājis. Tagad šādu lēmumu visbiežāk pieņem, noskatoties ārzemju filmu," – šādu atziņu I. Praņevska guvusi sarunās ar vecākiem.
Marta, Jēkabs, Marija, Kārlis un Anna ir iecienīti vārdi arī Olaines novadā. Šogad reģistrēta arī Šarlote Tīna, Esēnija un meitenīte, kuras vārdam vecāki vēlējušies oriģinālam tuvāku, bet latviešu valodā neierastāku rakstību – nevis Patrīcija, bet Patrīcia. Novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Ināra Brence apstiprina – vecāki lielākoties izvēlas vārdus ar stiprām saknēm. Tiesa salīdzinājumā ar latviskiem novadiem tādā etniski neviendabīgā pašvaldībā kā Olaine vārdi, protams, mēdz būt citi – katrai tautai savi.
Arī saulkrastieši šogad ar iztēli nav šokējuši Dzimtsarakstu nodaļas darbiniekus. Līdzās Robertam un Annai reģistros ierakstīti latviešu izpratnē reizumis, iespējams, "moderni", bet citās tautās nebūt ne mazpazīstami īpašvārdi – Ostaps, Olivers, Ketija –, vēsta nodaļas speciāliste Ineta Zāte.
Arī Ikšķilē šogad reģistrēts viens Jānis. Kā vienu no retākajiem vārdiem novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Valentīna Kābele min Alanu. Gana iecienīts ir Krišjāņa vārds – kāds ikšķilietis šogad nosaukts par Krišjāni Jāni, cits – par Krišjāni Valdi. Divu vārdu došana Ikšķilē neesot retums. Šogad reģistrēti arī Žans Žaks un Hanna Amanda. "Divu vārdu došana bieži ir kompromiss: vienam no vecākiem patīk viens vārds, otram – cits, un ieliek abus," skaidro V. Kābele.