"Māksla nav man hobijs, bet dzīve," teic pati skolotāja. Ārpus darba vidusskolā un Mākslas un mūzikas skolā pedagoģe ir arī Inčukalna novada mākslinieku kopas dalībniece.
1. Vai puikām jāmāca adīt un tamborēt?
– Gribētu pārlabot jautājumu – vai vajadzētu mācīties. Domāju, ka nav nepieciešams visu padarīt pēc iespējas mūsdienīgāku – vēsturiski meitenes bijušas rokdarbnieces, bet puiši – amatnieki. Un tā tas varētu palikt. Nevajag visu jaukt kopā.
2. Inčukalns savulaik bija populāra lielo Rīgas dižgaru atpūtas vieta. Kas no tiem laikiem palicis šodien?
– Nezinu, vai aizvien te ir iecienīta atpūtas vieta, bet mākslinieciskais gars Inčukalnā noteikti ir saglabājies. Mums ir ļoti aktīva Tautas nama vadītāja [Inga Freimane], tāpēc notiek ļoti labi mūzikas, mākslas, teātra pasākumi. Novada vietējo mākslinieku kopā ir vairāk nekā 20 dalībnieku.
3. Ar ko jums bērnības atmiņās saistās skolēnu ziemas brīvlaiks?
– Visspilgtāk ar eglīti un salūtu.
4. Vai arhitekta Linarda Skujas projektētais restorāns "Sēnīte" ir mākslas darbs?
– Agrāk jā, bet pašlaik nekas no tā nav palicis. Mana ome strādāja "Sēnītē", tāpēc to atceros spilgti. Ja kāds izlemtu atjaunot "Sēnīti", tas būtu slavējams, taču riskants darbs – mana paaudze vēl atceras leģendām apvīto "Sēnītes" vārdu, bet citi to nepazīst vai jau ir aizmirsuši.
5. Vai bērna zīmēšanas talantu ir viegli novērtēt ar atzīmi?
– Ja izvirza konkrētus vērtēšanas kritērijus, tad ir viegli. Teiksiet, ka talantam nevar izvirzīt kritērijus, bet es teikšu, ka mācību stundā var. Bet stundās jau nevērtē tikai talantu, bet arī centību, attieksmi.
6. Kāda bijusi jūsu dzīves vistrakākā Jaunā gada sagaidīšana?
– Man katrs Jaunais gads ir foršs. Ik gadu tos draugus, radus, kuri vēlas Jauno gadu sagaidīt aktīvi, nevis sēžot pie televizora, aicinu pie sevis un organizēju tematiskos karnevālus ar spēlēm, rotaļām, dejām. Tā kā šogad beidzas Pūķa gads un sākas Čūskas gads, karnevāla tēma būs "Satikšanās džungļos". Gribam nedaudz vairāk eksotikas.
7. Vai obligātās vilnas zeķes skolniecēm adīt arvien vēl palīdz mammas?
– Mammas ļoti grib palīdzēt, bet pie manis to nevar darīt. Ir bijis, kad meitene pēc daudziem gadiem atzīstās, ka daļu tomēr adījusi mamma, bet es neesmu pamanījusi. Cenšos uzsvaru likt uz to, ko darām stundās. Zeķes gan vairs neadām – mēģinām adīt to, kas mums patīk, bet nekad jau nebūs tā, ka visām meitenēm patiks adīt.
8. Bez kādiem ēdieniem nav iedomājams jūsu ģimenes svētku galds?
– Nekad neesmu galdu servējusi, pasūtot ēdienu no restorāna vai nopērkot jau gatavu veikalā. Negribētu izcelt vienu ēdienu, bet visam noteikti jābūt pašas gatavotam. Viesi zina, ka pie manis vienmēr būs kūkas, bet tās katru reizi ir citādas – esmu pārāk radoša, lai aprobežotos ar vienu un to pašu.
9. Vai ticat horoskopiem?
– Esmu strēlnieks. Tiesa, horoskopus lasu – pasmejos, kaut ko ņemu vērā, kaut ko ne. Jautrībai vai aiz ziņkārības palasu gada horoskopu, ko tad mums sola, bet ikdienā nedzīvoju pēc horoskopa.
10. Daudzi krīzes iespaidā sākuši mājās gatavot rotas, ziepes un pat kosmētiku. Vai nodarbojaties ar radošiem eksperimentiem?
– Visi šie eksperimenti nemaz nav krīzes eksperimenti, jo tiem vajadzīgas pietiekami dārgas sastāvdaļas. Kosmētiku gan negatavoju, bet šādus tādus rokdarbus, rotas pagatavoju labprāt. Bet ne jau tāpēc, ka nevarētu nopirkt, – pašdarinātās lietās ir sirsniņa. Labprāt arī tās dāvinu.
11. Kurš slavens mākslas cilvēks tieši pirms 70 gadiem miris savās mājās Inčukalna novadā?
– [Tēlnieks, Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu memoriālā ansambļa autors] Kārlis Zāle. Manas mājas atrodas netālu no K. Zāles "Atvasītēm".
12. Vai Vecgada naktī makā liksiet zivju zvīņas?
– Tas ir ticējums joka pēc; ja būs pa rokai, likšu, ja nebūs, nepārdzīvošu.
Atgādinām, ka esam sākuši jaunu rubriku, kurā līdz pat vasaras brīvlaikam uzrunāsim skolotājus visos Pierīgas novados:
Jēzus vai Ziemassvētku vecītis?