15.12.2012 13:09

"Kamēr nāve mūs šķirs"… turpinājums

Autors  gudribassakums.lv
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Kopdzīve pirms laulībām pārdesmit gadu laikā ir kļuvusi teju vai par normu. Diemžēl sliktu un postošu normu. Nevajag būt kristietim, lai saprastu, ka šāda izvēle nevis tuvina laimīgai laulībai, bet gan no tās attālina.

Piedāvājam jūsu uzmanībai vairākus socioloģisko pētījumu atzinumus, kas uzskatāmi parāda, kādas ir kopdzīves pirms laulībām sekas. Lūdzu, dalieties šajā informācijā ar tiem, kuriem tas šobrīd ir aktuāli! Pirmo daļu lasīt šeit. (Izmantotie dati ņemti no ASV veiktajiem pētījumiem, dažādu pētījumu pieejas un dati variē, tomēr pētījumu rezultāti norāda uz vienu un to pašu – kopdzīve pirms laulībām samazina laimīgas laulības iespēju.)

5. Tie, kuri dzīvo kopā pirms laulībām, drīzāk var cerēt uz romantisku mirkli nekā uz ilgstošām attiecībām.

Romantika un seksuālā iekāre nav tas pats, kas ilgstošas attiecības. Attiecības prasa laiku, lai tās izkoptu, pilnveidotu un uzturētu, romantika ir tikai patīkamas sajūtas attiecībā pret citu personu. Šodienas sabiedrībā romantiskās attiecības ir ātri pārejošas, tās izjūk tiklīdz parādās pirmās attiecību grūtības, vai tiek zaudētas neadekvātās ilūzijas par partneri. Labas, ilgstošas attiecības (laulībā) tiek veidotas iepazīstot vienam otru ne tikai seksuāli, bet arī intelektuāli, garīgi, komunikācijā, atpūtā, sabiedrībā, utt.

6. Tiem, kam ir izmēģinājuma "laulības", nav labākas īstās laulības.

Pastāv mīts, ka pirms laulībām vajag padzīvot kopā un pamēģināt, vai viss darbojās labi. Sociologu pētījumi norāda, ka patiesība ir tieši pretēja. Pāri, kuri dzīvojuši kopā pirms laulībām, ir ievērojami mazāk apmierināti ar laulības dzīvi nekā pāri, kuri to nav darījuši. Pretēji mītam, kopdzīve pirms laulībām ved uz vājākām, nevis stiprākām laulībām. Pāri, kas stājas laulībā bez "izmēģinājuma" perioda, vairāk cenšas pielāgoties laulātajam, jo viņi zina, ka veido attiecības uz mūžu. Viņi vēlās radīt labu laulību, nevis to "pamēģināt". Valters Trobišs rakstīja: "Sekss nedarbojās kā laulības tests, jo tieši tā lieta (laulība), kuru kāds vēlās testēt, ar šo pašu testu tiek iznīcināta."

7. Tiem, kuri vienkārši dzīvo kopā, nav nedz paliekošu pienākumu, nedz atbildības sajūtas.

Pirms laulību kopdzīvei nav nedz publiska pienākuma, nedz nākotnes apņemšanās, nedz formāla atbildība. Šāda kopdzīve ir tikvien kā privāta vienošanas balstīta uz emocionālo saikni. Apņemšanās dzīvot kopā ir tikai nerakstīta vienošanās – kamēr tu mani dari laimīgu, tikmēr es tepat vien būšu. Laulība, no otras puses, ir daudz kas vairāk nekā tikai emocionāla saikne. Tas ir publisks notikums, kurš uzliek gan juridiskas, gan sabiedriskas atbildības. Tas sasaista kopā ne tikai abus laulātos, bet divas ģimenes, divas kopienas. Tas nav tikai par "šeit un tagad", proti, kamēr vien esmu laimīgs, bet gan kā laulāties solās – "līdz kamēr nāve mūs šķirs". Stāšanās laulībā izmaina prasības gan pret sevi, gan pret laulāto. Viens no laulības pamata aspektiem ir – tā ietver pienākumu un apņemšanos to pildīt. Cilvēkiem, kuri dod solījumu "līdz nāve mūs šķirs", ir pavisam cits pienākumu un atbildības līmenis, pavisam cita līmeņa brīvība, pavisam cita līmeņa laime un piepildījums nekā cilvēkiem, kas ir kopā "kamēr jūtos labi". "Kamēr jūtos labi" partneriem vienmēr jārēķinās un jādomā par to brīdi, kad vai nu otrs, vai viņi paši pēkšņi sapratīs, ka labās sajūtas, kas saturēja viņus kopā, ir pazudušas.

8. Tie, kas dzīvo kopā pirms laulībām, zaudē kaut ko no nobriešanas procesa.

Šāda alternatīva dzīvesveida mērķis ir baudīt nobriedušas, laulātas personas labumus un priekšrocības, tajā pašā laikā neuzņemoties atbildības, kādas šāds briedums uzliek. Vienkārši sakot: "Kāpēc gan jāpērk govs, ja var dabūt pienu par brīvu?" Šodienas sabiedrība mudina cilvēku dzīvot šodienai, – ja tas šķiet labi un to gribās, dari to. Savukārt laulības ietver sevī uzsvaru uz nākotni.

Pirms laulības kopdzīve norāda arī uz iztrūkstošo posmu nobriešanas procesā – gatavību uzņemties atbildību un dzīvot saskaņā ar to. Spēja atlikt mirklīgu baudu, lai sasniegtu nopietnu mērķi, ir personas brieduma pazīme. Cilvēki, kuri spēj uzņemties atbildību un saistības, drīzāk izstrādā augstāku pašcieņu, pārliecību par savu vērtību un godaprātu. Cilvēki, kuri staigā no vienām attiecībām uz otrām, izstrādā uzvedības modeli, kas paredz bēgšanu no grūtībām, tā vietā, lai ar tām tiktu galā. Šie uzvedības modeļi vēlāk var tikt pārnesti arī uz laulības dzīvi.

Arī tas vēl ne tuvu nav viss. Turpinājums sekos.

Vai īsta mīlestība gaida?