Zelta rudens – atrakcija numur viens
Kaut kas neredzēts un aizraujošs – tāds, pēc Siguldas pašvaldības Tūrisma pārvaldes vadītājas Lauras Konstantes domām, šogad zelta lapu laikā ir Siguldas vaigs. Viņa šoruden zelta lapu meklētājiem iesaka pievērst īpašu uzmanību Siguldas pilsdrupām, kur notiek rekonstrukcija. “Šādu skatu negadās bieži redzēt. Gan ārzemju tūristus, gan vietējos apmeklētājus aicinām apmeklēt pilsdrupas šajā īpašajā mirklī. Tad var atcerēties, kādas pilsdrupas bijušas iepriekš, apskatīties, kā tur izskatās tagad, kad tur rosās celtnieki, un nākamgad salīdzināt, kad rekonstrukcija būs pabeigta,” saka Tūrisma pārvaldes vadītāja. Pēc rekonstrukcijas tūristi varēs uzkāpt pilsdrupu Dienvidu un Ziemeļu torņos, pastaigāties pa mūra sienām un izbaudīt jaunus Gaujas senlejas rakursus. Nākamais, ko rosina apmeklēt L. Konstante, ir Elmāra Gaigalnieka smilšu mākslas galerija turpat pie pilsdrupām, kā arī Spieķu darbnīca Turaidā un Dzintara darbnīca Siguldā, Vēju ielā 1. “Gribam tūristiem dot iespēju baudīt lietas, kas saistītas ar emocijām, ar pieredzi, ar pieskārieniem un līdzdarbošanos, nevis tikai klausoties gida stāstījumā, piedāvājumu padarot pilnvērtīgāku,” bilst L. Konstante. Trešais, ko nedrīkstot palaist garām, ir tradicionālie pastaigu maršruti Gaujas nacionālā parka teritorijā – tur kļavlapas var baudīt ne tikai ar acīm, bet salasīt kā ceriņus un vest uz mājām, bet var arī palaist gaisā kā taureņus. “Latviešiem pastaigas zelta rudenī ir ierasta lieta, bet ārvalstu tūristiem, īpaši vāciešiem, nīderlandiešiem, arī beļģiem, tas ir pārsteidzošs notikums. Piemēram, vāciešiem Gaujas nacionālais parks ir atrakcija numur viens, viņiem neko daudz vairāk nevajag, lai ceļojums būtu izdevies,” zina stāstīt L. Konstante.
Iecienīta vieta arī britu vecpuišiem
Aizvadītās nedēļas nogales bijušas pīķa dienas tūristu pieplūdumam Siguldā. Statistikas par rudens baudītāju skaitu Tūrisma pārvaldei nav, taču viens no svarīgākajiem rādītājiem ir Turaidas muzejrezervāta apmeklējums. Aizvadītajās oktobra nedēļas nogalēs to jau apmeklējuši 16 146 cilvēki, bet šāgada rekords sasniegts 1. un 2. oktobrī, kad tur viesojušies 7500 rudens baudītāju. Muzejrezervāta pārstāve Anda Skuja min, ka šogad apmeklētāju skaits ir palielinājies, un viņai šķiet, ka zelta lapu baudīšanai atkal pievērsušies arī tie, kuri iepriekšējos gados krīzes dēļ bija palikuši mājās.
Sigulda ir iecienīta vieta arī britu vecpuišiem – “Aerodium” vertikālā vēja tunelis, bobsleja trase, gumijlēkšana, piedzīvojumu parki un ballītes – brīvdienās nevar nepamanīt, ka Siguldā valda puišu kompānijas, kas bauda dzīvi. “Baltijas mērogā neviena cita pilsēta nevar piedāvāt tik lielu aktīvās atpūtas piedāvājumu, tas viss turklāt – salīdzinoši mazā pilsētā,” piebilst L. Konstante. Novembra sākumā pašvaldība Siguldu prezentēs tūrisma izstādē World Travel Market Lielbritānijā, kur liks uzsvaru uz aktīvās atpūtas piedāvājumu, par kuru interesi briti pierādījuši jau praksē. Tikmēr pašu mājās labi novērtēts Siguldas pilsētas zīmols, biznesa augstskolas “Turība” pētījumā apsteidzot, piemēram, Liepāju un Cēsis. Līderpozīcijas šai topā izcīnījusi Rīga, Ventspils un Jūrmala. “Siguldas labais tēls veidojas, ne jau tikai pateicoties pašvaldības centieniem, te nāk talkā arī Siguldas cilvēki, piemēram, populārais skeletonists Martins Dukurs un ikviens siguldietis, kā arī tādi vērienīgi notikumi kā Siguldas opermūzikas svētki.”
Šogad Sigulda aicina viesus ar jauno zīmolu “Sigulda aizrauj!”. Kā stāsta L. Konstante, Siguldai ir pašai savi četri pamatelementi: vēsture ar pilīm un Turaidas muzejrezervātu kā populārāko muzeju Latvijā; daba ar nacionālā parka piedāvājumu; kultūra ar daudzajiem pasākumiem un ar to, ka Sigulda ir parterpilsēta Rīgai kā Eiropas kultūras galvaspilsētai 2014. gadā; kā arī aktīvās atpūtas un sporta piedāvājums. “Bija skaidrs, ka sauklis jārada tāds, kas atbilst visiem šiem elementiem, tāpēc – Sigulda aizrauj!” saka L. Konstante.
Tūrisms Siguldā turpina pārsteigt ar vērienu, taču ne viss rit gludi – apturēta atlaižu karte “Siguldas spieķis”, jo vietēji uzņēmēji nebija atsaucīgi, kā arī praksē izrādījies, ka “Siguldas spieķis” bijis pārlieku sarežģīts un piedāvājumu bijis pat pārāk daudz, lai tūristi to varētu viegli uztvert. “Investīcijas veiktas, aparatūra iegādāta, sistēma izstrādāta – bet vai ir vērts to atjaunot, par to vēl jāspriež,” bilst Tūrisma pārvaldes vadītāja. “Siguldas spieķis” ir Siguldas reģiona tūrisma biedrības programma, kurai skaidras nākotnes šobrīd nav.
Cenšas iedzīvināt Ulmaņlaiku idejas
“Tikai mums ir šis fantastiskais rudens laiks, kad tik daudz cilvēku dodas tieši uz Siguldu. Esam pateicīgi par tradīciju, kura iedibināta jau no Ulmaņlaikiem, kad uz šejieni pēc Kārļa Ulmaņa iniciatīvas no Rīgas zelta lapu laikā kursēja speciāli izklaides vilcieni, lai rīdziniekus aicinātu būt pie dabas,” saka L. Konstante. Tūrisma pārvalde šogad uzsākusi sarunas ar a/s “Pasažieru vilciens”, lai jau nākamgad atkal varētu ar īpaši norīkotiem vilcieniem uz Siguldu aicināt gan pastaigu mīļotājus, gan velobraucējus, jo velosipēdu vilcienā ērti paņemt līdzi, tā mudinot uz veselīgāku un videi draudzīgāku dzīvesveidu. Jo īpaši tāpēc, ka līdzās aktīvās atpūtas iespējām ļoti populāri joprojām ir Siguldu apmeklēt bez maksas – cilvēki atbrauc ar vilcienu vai atstāj auto bezmaksas stāvvietās, un vienkārši dodas garā pastaigā, kampdami neticamas rudens ainavas un svaigu gaisu. Šādu Siguldas apmeklējumu nereti plāno kuplas ģimenes.
Nelielas norādes “Elmāra smilšu māksla” vedina uz mākslinieka mitekli vecajā pils alus brūzī. Elmārs Gaigalnieks jeb Vanadzēnu Elmārs gan ir pārliecināts, ka biezajām sienām aiz muguras ir spirta brūža pagātne. Mākslinieks te ierīkojis smilšu mākslas galeriju, kur viņš izrāda savu īpašo tehniku – gleznošanu ar smiltīm. Te iespējams redzēt arī vulkānu, kurš esot vienīgais Latvijā. Apmeklētāju simti galeriju negāžot apkārt, bet līdz ar rudens atnākšanu “nedēļas nogalēs bija, ko turēt”.
Stāvlaukumā pie Siguldas pilīm cits pēc cita pat darbadienas rītā piestāj vairāki tūristu autobusi. Vienā no tiem – vairāk nekā 40 tūristu no Austrijas un Šveices, kuriem Sigulda ir viens no pieturas punktiem, astoņās dienās apceļojot Baltijas valstis. Pirmajā apmeklējuma dienā Latvijā austriešus pārsteidzis lietus, nākamajā laiks lutinājis. Visvairāk Siguldā paticis nacionālais parks. “Ļoti iespaidīgi! Tās krāsas! Tik skaisti!” priecājās 70 gadus vecais austrietis Geralds Šlāgs.