Šķiet, vesela Latvijas skolēnu paaudze vēsturi mācījusies no šīs skolotājas veidotajām darba burtnīcām. Pērn izdota I. Bergas grāmata "Kā radās Latvija?" jaunāko klašu skolēniem. Skolotājai nekas nav pret pāriešanu uz ziemas laiku, bet vēsturniekiem viņa iesaka neaizrauties ar fantazēšanu.
1. Kāpēc svinam Lāčplēša dienu?
Lai pieminētu 1919. gada novembra notikumus, kad jaunizveidotā Latvijas armija sakāva skaitliski pārākos labāk apbruņotos vācu un krievu apvienotos spēkus – pēc viņu vadoņa Pāvila Bermonta vārda saukto Bermonta armiju. Lāčplēsis simbolizē latviešu karavīru spēku un varonību, velkot paralēles ar latviešu eposa "Lāčplēsis" Lāčplēša cīņu ar Melno bruņinieku.
2. Kāds bija jūsu mīļākais mācību priekšmets skolā?
Vēsture. Mācījos pie ļoti labiem skolotājiem. Patika arī ģeogrāfija, literatūra.
3. Kurš ir visspilgtākais varonis Latvijas vēsturē?
Ir daudz spilgtu personību. Gribētu minēt Gunāru Astru. Uzskatu viņu par simbolu pretestībai padomju varai. Man kā sievietei un kā skolotājai mazāk interesē fiziskā varonība, vairāk gara spēks. Un galu galā – mēs savu neatkarību ieguvām ar gara, ne kara spēku.
4. Kā valsts svētkus svin jūsu audzēkņi?
Dodamies svinīgā lāpu gājienā, tā ir skolas tradīcija. Šogad pirmo reizi norisinājās patriotisko dziesmu konkurss vidusskolēniem. Biju patīkami pārsteigta par lielo atsaucību. Skanēja dziesmas "Saule, pērkons, Daugava", "Mirdzot šķēpiem zeltsaules staros", "Bērniņš krustcelēs".
5. Vai pāreja uz ziemas laiku ir lietderīga?
Personīgi man ne traucē, ne sekmē ikdienas lietas. Tā, šķiet, vairāk ir tradīcija, kas palikusi, bet neko daudz nemaina. Man patiktu stabilitāte, bet neesmu gatava cīnīties par to.
6. Kuri notikumi Latvijas vēsturē skolēnus spēj aizraut?
Strēlnieku cīņas I pasaules karā, 20. gadsimta notikumi: valsts dibināšana, brīvības cīņas. Trešā atmoda, dziesmotā revolūcija. Arī Baltijas ceļš skolēniem ir sena vēsture – daudzi vēl nemaz nebija dzimuši. Te ir iespēja iztaujāt savus vecākus, un vēsture vairs nešķiet tāla, bet kaut kas tāds, kas ietekmēja viņu ģimeni.
7. Kādas bija jūsu izjūtas, noskatoties režisora Edvīna Šnores dokumentālo filmu "Padomju stāsts" par režīma noziegumiem?
Filma ir ļoti emocionāla. Ļoti rūpīgi un pamatoti izstrādāta. Esam skatījušies arī kopā ar skolēniem.
8. Vai jums kādreiz gadījies lietot slaveno Jāņa Streiča kino klasikas citātu "Man kā vēsturniecei..."?
Reizēm ir gan. Ir situācijas, kad tas ir tieši laikā. Piemēram, ja dzirdu – kāds pasaka precīzu faktu vai piemēroti lieto kādu jēdzienu. Tad saku, ka man kā vēsturniecei to ir ļoti patīkami dzirdēt.
9. Vai mūsu valsts vēsturei skolu programmās ir atvēlēta pietiekami nozīmīga vieta?
Jā. Pamatskolēniem ir pat atsevišķs priekšmets "Latvijas vēsture". Daudz arī atkarīgs, kā skolotājs veido stundu plānu. Skolēni vēsturi aizvien vairāk apgūst arī no televīzijas, kino, plašsaziņas līdzekļiem. Viss ir saistīts: skola, sabiedrība, ģimene.
10. Ja būtu iespēja iesēsties laika mašīnā, kurā vēstures posmā gribētu nokļūt?
20. gadsimta 20. un 30. gados, kad bija mākslas un kultūras uzplaukums, kad dzīvoja Rainis un Aspazija, Kārlis Skalbe. Varbūt satikt Jāni Čaksti un Zigfrīdu Annu Meierovicu. Tas bija laiks, kad veidojās demokrātiskā sabiedrība, un mēs esam tā laika mantinieki mūsdienās.
11. Klīst daudz versiju par to, kā radies Latvijas karogs, – kura ir vistuvāk patiesībai?
Laikam neviens to nekad nevarēs pateikt. Varētu piekrist, ka bija balts audekla gabals, uz kura noguldīja mirstošu virsnieku un asinis plūdušas pa malām. Šī ir lieta, kas tīta leģendās.
12. Mēdz teikt, ka Dieva spēkos nav padarīt bijušo par nebijušu, bet vēsturnieki gan to spēj. Vai piekrītat šim apgalvojumam?
Būtu jāpiekrīt, lai gan varbūt nav īpaši labi, ka vēsturnieki to spēj. Man patīk latviešu vēsturnieka Arvīda Švābes izteikums par vēsturnieka atbildību lasītāja priekšā: "Pētnieks vienmēr uzdursies tukšām vietām, kurām viņam vai nu jātiek pāri, vienkārši noklusējot plašām lasītāju aprindām, vai vedot līdzi pa sava iztulkojuma un tēlojuma mēness tiltu." Interpretācijai ir jābūt, bet jābūt mēram, lai nav tikai brīva vēsturnieka fantāzija.
UZZIŅAI:
Hobiji: grāmatu lasīšana, krustvārdu mīklu minēšana
Ģimene: vīrs Māris, dēli Kārlis (21) un Jānis (24)
Grāmatas "Kā radās Latvija" autore, sastādījusi 7. līdz 12. klašu vēstures darba burtnīcas
Atgādinām, ka esam sākuši jaunu rubriku, kurā līdz pat vasaras brīvlaikam uzrunāsim skolotājus visos Pierīgas novados:
Intervija: Ulbrokas vidusskolas angļu valodas skolotājas pieticīgās prasības