"Rīgas Apriņķa Avīzes" 7. septembra numurā aicinājām palīdzēt ar ziedojumiem A. Arikānei, lai viņa varētu iegādāties speciālu līdz zemei nolaižamu gultu ar pulti, kas palīdzētu pilnvērtīgāk pavadīt dienu. 27. oktobrī raidījums "Panorāma" vēstīja, ka A. Arikāne pansionātā var uzturēties tikai līdz šīs nedēļas vidum.
RAA sazinājās ar Anitu Arikāni, un vispirms viņa lūdza pateikt paldies visiem ziedotājiem, taču gultas iegādei naudas vēl pietrūkst. Anita pastāstīja, ka ir radušās domstarpības ar pansionāta vadību. Viens no iemesliem ir viņas sūdzības par pansionāta iemītnieku, kurš viņai vairākkārt nesis un pārdevis meža ogas, bet reiz bijis iereibis un nepiedienīgi uzmācies. Otrs iemesls ir Anitas lūgumi viņai nodrošināt sociālo pavadoni vai aprūpētāju, kas dienas gaitā viņai palīdzētu to, ko kustību ierobežojumu dēļ nespēj, un viņa varētu pilnvērtīgāk aizvadīt dienu.
Sociālā aprūpes centra "Gauja" direktore Irēna Čerņavska aprūpes nama klientes uzvedību dēvē par psihoemocionālu teroru, internetā nomelnojot aprūpes nama darbiniekus. Anita vēstījusi, ka feldšere Benita sirdszāļu vietā klientiem izsniedzot caurejas līdzekli purgenu. Daudzi minēti vārdos un uzvārdos un apsaukāti. Citi darbinieki uz klientiem izgāžot dusmas, seksuāli uzmācoties.
"Viena no darbiniecēm – Ņina – uz darbu nāk pat brīvdienās, lai arī mēnešalga ir vien 200 latu. Es pieminekli saviem darbiniekiem uzceltu, ja man būtu nauda. Neviens šeit nestrādā naudas pēc, bet cilvēkmīlestības dēļ. Anita sūdzas par lēno internetu, bet citā iestādē viņai nebūtu pat datora. Virtuves pavāre īpaši Anitai gatavo veģetāru ēdienu, jo dzīvnieku izcelsmes pārtiku viņa nelieto. Gadījums par kāda pansionāta iemītnieka nepiedienīgu uzmākšanos esot noticis pirms četriem gadiem, un šis cilvēks, kuram arī ir veselības traucējumi, pēc dažām dienām – 3. novembrī precas ar citu pansionāta iemītnieci," atklāj I. Čerņavska. Aprūpes centra vadītāja teica, ka Anita Arikāne pati jau bija izteikusi vēlēšanos doties prom no aprūpes centra "Gauja", turklāt vasaras nogalē apmeklējusi citu pansionātu, un nu ir pienācis brīdis, ka to vēlas abas puses.
Tā kā A. Arikāne ir deklarēta Garkalnes novadā, jautājums par viņas turpmāko dzīves vietu ir jārisina Garkalnes novada domes sociālajam dienestam. Dienesta vadītāja Silvija Putnika paskaidroja, ka piemērotu pakalpojumu novadā piedāvāt nevar. Meklējot Anitas turpmāko dzīves vietu, sociālā dienesta darbinieki viesosies arī pie Anitas mammas, kuras aprūpē viņa dzīvoja iepriekšējos 35 gadus, līdz pirms pieciem gadiem Anitas veselības stāvoklis krasi pasliktinājās. Sociālā dienesta vadītāja uzsvēra, ka Anitas vēlēšanās dzīvot labāk un pilnvērtīgāk ir saprotama, taču arī pašai Anitai jārēķinās ar to, ka pilnīgi visas vēlmes piepildīt nevar.
A. Arikāne tagad uzskata, ka vislabprātāk viņa tomēr paliktu aprūpes centrā "Gauja", jo tur viņa istabiņā ir viena. Pansionātā "Ezerkrasti", kur pabijusi vasaras nogalē, viņai bija jādzīvo kopā ar sievieti, kurai bija personības dalīšanās, un psiholoģiski tas ir bijis ļoti grūti. Atgriešanās mājās arī nav risinājums, jo Anitas mamma gadu nastas dēļ vairs nespēj kopt uz gultas gulošo meitu, viņas spēkos būtu vienīgi pienest ēdienu.
Sociālā aprūpes centra "Gauja" direktore Irēna Čerņavska.