Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Atbildot uz klausītāja jautājumu, vai pamatā ieslodzīto saziņas valoda ir krievu, Spure atbildēja: "Būsim reāli: latviešu valodā nerunājošo daļa ir aptuveni 60%."

Papildus Latvijas iedzīvotājiem, kuri nerunā valsts valodā, cietumos patlaban uzturas arī apmēram 100 ārvalstnieku.

Cietuma darbinieki esot diezgan radoši, lai latviešu valodā nerunājošajiem ieslodzītajiem būtu skaidri pienākumi un tiesības. Spure minēja piemēru ar Vjetnamas pilsoņiem, kuri nokļūst cietumos par valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu. "Tā ir diezgan liela problēma, proti, ja viņi ir 25 vai 50 cilvēki un neviens nerunā krieviski, latviski vai angliski, tad beigu beigās darbinieks ir radošs un spiests pat zīmēt bildītes, lai varētu ar viņu sazināties," norādīja IeVP priekšniece.

Spure arī pastāstīja, ka cietumos kopējais ieslodzīto skaits turpina samazināties, taču krasa ieslodzīto sūdzību samazināšanās nav novērota. Reaģēšana uz sūdzībām gan prasot diezgan lielus administratīvos resursus. Ieslodzītie pamatā sūdzoties par cietuma apstākļiem un infrastruktūras jautājumiem.

Latvijā patlaban ir desmit ieslodzījuma vietas. Uz pagājušā gada 31.decembri cietumos atradās 3765 ieslodzītie. 1051 bija apcietināts, bet 2714 notiesātie.