Vienlaikus pašreizējā regulējumā ir konstatēti trūkumi, kas attiecas uz publisku pasākumu organizatoru atbildības un pienākumu noteikšanu.
Iekšlietu ministrija Ministru kabinetam ir iesniegusi likumprojektu "Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā" (turpmāk tekstā – likumprojekts). Tā mērķis ir precizēt publiska pasākuma pieteikšanas un iesnieguma izskatīšanas kārtību, kā arī pasākuma organizatora, tehniskās drošības un sabiedriskās kārtības un drošības atbildīgo personu, kārtības uzturētāju, publisku pasākumu apmeklētāju un dalībnieku tiesības un pienākumus.
Drošības režīma prasības
Saskaņā ar Valsts policijas (VP) informāciju drošības režīma prasības ir atkarīgas no pasākuma veida, rīkotāja un tā, kādas amatpersonas piedalās pasākumā. Papildus VP norāda, ka prasības apsargājamu amatpersonu līdzdalībai ir klasificēta informācija. Vienlaikus visu publisku pasākumu norisi pilnībā reglamentē Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums (turpmāk tekstā – likums). Tajā ir noteikts, ka publisks pasākums ir fiziskās vai juridiskās personas plānots un organizēts sabiedrībai pieejams svētku, piemiņas, izklaides, sporta vai atpūtas pasākums publiskā vietā neatkarīgi no īpašuma piederības.
Likums nosaka gan publisku pasākumu rīkošanas un norises tiesiskos pamatus, gan pasākuma organizatora, kā arī citu publiskā pasākumā iesaistīto personu tiesības, pienākumus un atbildību, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību šāda pasākuma laikā. Taču tas neattiecas uz reģistrētu reliģisko organizāciju pasākumiem, piemēram, baznīcās, kapsētās un klosteros, kā arī uz bēru ceremonijām un sapulcēm, gājieniem, piketiem.
Būs jāizstrādā drošības plāns
Likumā ir konstatēti vairāki trūkumi. Drošības policija norāda, ka galvenokārt tie ir pasākuma organizatoru atbildības un pienākumu noteikšanas jomā, piemēram, Likuma redakcijā nav iekļauts pienākums organizatoriem sagatavot pasākuma drošības plānu. Pašlaik noteiktie pasākuma pieteikuma iesniegšanas termiņi, pēc DP domām, arī ir par īsiem, lai operatīvie dienesti varētu pienācīgi sagatavoties.
Kad likumprojekts stāsies spēkā, pasākuma organizētājiem būs jārēķinās ar prasību sagatavot pasākuma drošības plānu. Tajā iekļaujamo informāciju jau šobrīd var meklēt likumprojekta 3. punktā. "Minētā plāna mērķis ir likt pasākuma organizētājiem domāt par pasākuma dalībnieku un apmeklētāju drošību, kā arī pārdomāt un sagatavoties rīcībai krīzes situācijās," skaidro DP. Tā publisku pasākumu rīkošanu, neapsverot šādus jautājumus, vērtē kā bezatbildību pret pasākumu apmeklētāju drošību.
Vienlaikus likumprojekta anotācijā norādīts, ka drošības plānā iekļaujamā informācija būs jāsagatavo vienu reizi. Proti, pasākuma organizators izstrādātu pasākuma drošības plānu atbilstošam publiskam pasākumam var izmantot atkārtoti, pielāgojot to konkrētajai situācijai un publiskā pasākuma specifikai, kā arī iespējamam apdraudējumam.
Pieteikuma iesniegšanas laiks – 30 dienas pirms pasākuma norises
Likumprojekts arī paredz, ka atšķirībā no pašreizējā regulējuma pasākuma pieteikuma iesniegšanas laiks 15 dienu vietā būs 30 dienas pirms pasākuma norises. "Šādas izmaiņas ir būtiskas, lai atbildīgie dienesti spētu laikus un pienācīgi izvērtēt paredzēto drošības pasākumu atbilstību pasākuma mērogam un raksturam," skaidro DP.
Atbildīgie dienesti izvērtēs pasākumu drošības plānus pēc noklusējuma principa, sazinoties un tiekoties ar pasākuma organizētāju tikai tad, ja paredzētos drošības pasākumus dienesti uzskatīs par nepietiekamiem plānotā pasākuma mērogam un identificētajiem riskiem, turpina DP.
Vienlaikus saskaņā ar likumprojekta anotāciju agrāks pieteikuma iesniegšanas termiņš ir nepieciešams, lai arī pasākuma organizators varētu laikus un pilnvērtīgi nodrošināt un ieviest nepieciešamās drošības prasības publiska pasākuma norisē.
Paaugstināta riska pasākumi
Likumprojektā plānots izcelt arī jaunu publiska pasākuma veidu – paaugstināta riska pasākumu. Kā skaidrots anotācijā, šāds pasākums ir publisks pasākums, par kuru VP, DP, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) vai Valsts robežsardze (VR) ir informējusi, ka tajā ir iespējami sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumi vai terorisma draudi.
Ja operatīvie dienesti pašvaldībai sniegs atzinumu par plānotajā publiskajā pasākumā iespējamu apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai, drošībai vai terorisma draudiem, izskatot iesniegumu par publiska pasākuma rīkošanu, pašvaldībai iesnieguma izskatīšanai jāpieaicina minētās iestādes un jāņem vērā to sniegtais drošības risku izvērtējums, pieņemot lēmumu par atļaujas izsniegšanu publiskā pasākuma rīkošanai.
"Paaugstināta riska pasākumu faktori, kas būtu jāievēro, vēl tiek precizēti un saskaņoti starp iesaistītajām institūcijām, bet viens no tiem būs arī plānotais dalībnieku skaits," skaidro DP. Vienlaikus tā uzsver, ka pasākuma atbilstība "paaugstināta riska pasākumam" nenozīmē, ka šāds pasākums būtu jāaizliedz, jo klasifikācijas mērķis ir jau iepriekš diferencēt gan pasākuma organizatoru, gan operatīvo dienestu veicamās darbības.
Arī šobrīd tiesiskais regulējums paredz iespēju aizliegt pasākuma organizēšanu. Ja valsts drošības iestāžu rīcībā būtu ticama un pārbaudīta informācija par tiešu teroristisku apdraudējumu pasākuma dalībniekiem un norisei vai pasākuma norises tiešā tuvumā tiktu identificēts objekts, kas, iespējams, apdraud apmeklētāju dzīvību un veselību, varētu lemt par liegumu rīkot pasākumu vai tā pārtraukšanu norises laikā, piemēru min DP. Šādu lēmumu var pieņemt arī tad, ja pirms pasākuma vai tā laikā konstatē būtiskas atkāpes no ugunsdrošības prasībām vai citiem līdzīgiem noteikumiem, kā dēļ varētu tikt apdraudēta pasākumu dalībnieku dzīvība vai veselība.
Izmaiņas skar arī pašvaldības un apsardzes darbiniekus
Atšķirībā no tagadējās kārtības likumprojekts paredz, ka pašvaldībai, nevis pasākuma organizatoram visi pasākuma organizatora iesniegtie dokumenti jānosūta konkrētajai VP teritoriālajai struktūrvienībai, DP, VUGD; ja publisku pasākumu paredzēts rīkot pierobežas joslā – noteiktajai VR teritoriālajai pārvaldei.
Organizatoriem, stājoties spēkā izmaiņām, papildus būs jāiesniedz apliecinājums par sabiedriskās kārtības un drošības atbildīgās personas pieredzi. Proti, likumprojektā noteikts, ka par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona var būt tikai tāda persona, kurai ir vismaz divu gadu pieredze fiziskās drošības pasākumu plānošanā vai īstenošanā. Parasti šīs personas ir apsardzes darbinieki. Lai arī pašam likumprojektam vēl nav noteikts spēkā stāšanās termiņš; pagaidām tajā paredzēts, ka līdz 2020. gada 31. decembrim par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona var būt arī tāda persona, kurai nav divu gadu pieredzes fiziskās drošības pasākumu plānošanā vai īstenošanā.
Pilnu tekstu lasiet portālā LVportals.lv.