Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Lai atceltu OIK, Ekonomikas ministrija (EM) piedāvā 2019. gadā atjaunot subsidētās elektroenerģijas nodokli (SEN) 15% apmērā valsts budžeta tiešo maksājumu segšanai. Plānots, ka minētais nodoklis tiks ieviests uz diviem gadiem - līdz 2020.gada 31.decembrim. Ar SEN ieviešanu iecerēts par 180 miljoniem eiro samazināt elektroenerģijas patērētāju maksājumus.

Ašeradens piebilda, ka jautājums par SEN būs smaga politiska izšķiršanās, ņemot vērā, ka valdība solīja neieviest jaunus nodokļus. Savukārt EM valsts sekretāra vietnieks Jānis Patmalnieks minēja, ka atšķirībā no iepriekš ieviestā SEN, kā rezultātā tika sākta virkne tiesvedību, šoreiz tiks mainīts SEN mērķis, proti, samazināt lietotāju maksājumus. Pienākums maksāt šo nodokli būtu vairāk nekā 300 komersantiem.

EM arī piedāvā noteikt jaunas prasības biogāzes stacijām, nosakot minimālo pārtikas atkritumu un citu organiskās izcelsmes atkritumu īpatsvaru - 2020.gadā 30% apmērā, 2025.gadā - 50% apmērā, bet 2030.gadā - 70% apmērā. Šādi EM iecerējusi veiksmīgāk utilizēt lauksaimniecībā radītos izmešus. Ašeradens skaidroja, ka šāda prasība nepieciešama, lai biogāzes stacijās efektīvāk izmantotu lauksaimniecības resursus. Viņš norādīja, ka patlaban enerģijas ražošanā tikai ceturtā daļa ir kūtsmēsli, bet lielākoties biomasai tiek audzēta kukurūza, kas, ekonomikas ministra ieskatā, liecina par neefektīvu lauksaimniecības platību apsaimniekošanu.

Plānots arī reformēt jaudas maksājumu, tā administrēšanu nododot uzņēmumam AS "Augstsprieguma tīkls". Patlaban to administrē "Enerģijas publiskais tirgotājs". EM iesaka prasībās stacijām iekļaut palīgpakalpojumu sniegšanu pārvades sistēmai, tādējādi samazinot lietotāju maksājumus.

EM rosina arī pārskatīt iekšējās peļņas normas metodiku, atsakoties no līdzšinējās prakses, kad revidents iesniedz savu iekšējās peļņa normas aprēķinu. Patmalnieks stāstīja, ka patlaban aprēķinus sniedz zvērināts revidents, bet pārbaudēs ir konstatētas problēmas ar minētajiem aprēķiniem. Rosināts ieviest peļņas normu griestus 9% apmērā.

OIK sistēmas reformas ietvaros piedāvāts izšķirties par vienu no diviem modeļiem, kas pamatā balstīti uz tirgus principiem - ieviest "zaļos sertifikātus" vai īstenot tirgus cenas efektivitātes modeli.

"Zaļais sertifikāts" paredz, ka sertifikātu cena veidojas pēc piedāvājuma un pieprasījuma principa. Sertifikāta sistēma darbotos sekojoši - sistēmas administrētājs izsniedz ražotājiem sertifikātus, kurš tos pārdod tirgotājiem, savukārt tirgotāji izpilda pienākumu iepirkt noteiktu enerģijas apmēru no ražotājiem, apliecinot to ar sertifikātiem. EM rosina noteikt, ka attiecībā uz esošajām stacijām sertifikātu apjoms tiks piešķirts atbilstoši valsts saistībām.

Savukārt tirgus cenas efektivitātes modelis paredz, ka ražotāji saņem noteiktas cenas garantijas pret tirgus cenu piemaksas veidā, tādējādi stimulējot ražotājus strādāt atbilstoši tirgus signāliem. Šis ir izplatīts modelis Eiropas Savienībā, tostarp Lietuvā un Igaunijā. EM piebilda, ka šis modelis ir vienkāršāks, nekā "zaļie sertifikāti".

Lēmums par darba grupas priekšlikumiem vēl jāpieņem Ministru kabinetam. Plānots, ka minētais jautājums tiks iekļauts 7.augustā gaidāmajā valdības sēdes dienaskārtībā, bet EM izmaiņas normatīvajā bāzē izstrādās līdz šā gada septembrim. Ašeradens pauda cerību, ka EM un darba grupas izstrādātie priekšlikumi gūs koalīcijas atbalstu.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka valdība šogad 17.aprīlī nolēma izveidot darba grupu elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai. Darba grupas vadītājs ir Ašeradens, bet darba grupas vadītāja vietnieks ir Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis.

Darba grupā ir iekļauti atbildīgo ministriju un valsts institūciju vadītāji un eksperti, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Ārvalstu investoru padomes un citu valdības sociālo partneru vadītāji, kā arī atjaunojamo energoresursu nozares asociāciju pārstāvji.

Darba grupai tika uzdots līdz šā gada 1.augustam izvērtēt OIK un subsidētās elektroenerģijas sistēmas ietekmi uz tautsaimniecību, sagatavot priekšlikumus OIK maksājumu sistēmas atcelšanai, kā arī sagatavot priekšlikumus esošo atbalsta saņēmēju darbības nosacījumiem pēc OIK maksājumu sistēmas atcelšanas.

Savukārt Ekonomikas ministrijai līdz šā gada 1.septembrim uzdots iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus normatīvu grozījumiem par elektroenerģijas OIK maksājumu sistēmas atcelšanu, ņemot vērā darba grupas priekšlikumus.