Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Jautāts, kad minētie likumprojekti varētu nonākt Saeimā, ministrs atzīmēja, ka šis termiņš ir atkarīgs no tā, vai likumprojekti tiek virzīti caur valdību, vai arī tos bez Ministru kabineta starpniecības Saeimā iesniedz atsevišķi deputāti. "Es zinu, ka ir ļoti daudzi deputāti, kas gatavi šo likumprojektu iesniegt arī pa tiešo Saeimā," norādīja Gerhards.

Viņš prognozēja, ka tad, ja Saeima šoruden pirms vēlēšanām pirmajā vai pat jau otrajā lasījumā atbalstīs iepakojuma depozīta sistēmas likumprojektus, tad sistēma varētu pilnīgi efektīvi sākt darboties no 2020.gada 1.janvāra.

Gerhards pauda pārliecību, ka absolūts vairākums Latvijas cilvēku atbalsta dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu, jo grib dzīvot tīrā un nepiemēslotā vidē, bet tie, kuri iestājas pret šīs sistēmas ieviešanu, ir jūtamā mazākumā.

Ministrs pastāstīja, ka sistēmas ieviešanas vienreizējās izmaksas varētu svārstīties no 25 līdz 30 miljoniem eiro.

Kā ziņots, lai Latvijā ieviestu dzērienu iepakojuma depozīta sistēmu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) šomēnes Valsts kancelejā izvērtēšanai Ministru kabinetā iesniedza papildinātus grozījumu projektus Iepakojuma likumā un Dabas aizsardzības likumā, aģentūru LETA informēja ministrijas pārstāvis Kaspars Rūklis.

"Atbilstoši Ministru prezidenta rezolūcijā dotajam uzdevumam" VARAM turpinājusi darbu pie tā, lai saskaņotu ar depozīta sistēmu saistītus likumprojektus. Ministrija rīkoja tikšanos un nosūtīja vēstules Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai (LTRK) un Latvijas Tirgotāju asociācijai (LTA) ar aicinājumu izvērtēt sagatavotos likumprojektus, kā arī iesniegt priekšlikumus, iebildumus vai precizējumus. Sadarbībā ar LTA un LTRK ministrija veikusi precizējumus atbilstoši iesniegtajiem priekšlikumiem.

Balstoties uz dotajiem uzdevumiem, VARAM priekšlikumus likuma grozījumiem saņēmusi arī no uzņēmuma "Coca Cola HBC". No Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas atkārtoti tika saņemta vēstule ar iebildumu par abu likumprojektu virzību, tāpat arī LTRK un Zemkopības ministrija atkārtoti atsūtījusi iebildumus par likumprojektu.

Neraugoties uz to, likumprojekti papildināti ar iespējamajiem uzlabojumiem un iesniegti atkārtotai izvērtēšanai valdībā.

Jau ziņots, ka iepakojuma depozīta sistēma paredz iespēju iedzīvotājiem atgūt samaksāto depozīta maksu par iepakojumu, nododot izmantoto dzēriena iepakojumu taras pieņemšanas automātā vai punktā. Sistēmas ieguvumi ietver atkritumu šķirošanas veicināšanu mājsaimniecībās, sniedzot iedzīvotājiem viegli pieejamu un saprotamu atkritumu šķirošanas iespēju. Ņemot vērā Lietuvas un Igaunijas pieredzi - līdz pat 90% izlietotā dzērienu iepakojuma tiek nodoti atpakaļ, kā arī gandrīz 100% nodoto iepakojumu ir iespējams pārstrādāt.

Depozīta sistēma veicina iepakojumu nodošanu otrreizējai pārstrādei, samazinot PET pudeļu, stikla un skārda iepakojumu nonākšanu poligonos, kā arī apkārtējā vidē, uzskata VARAM.

Depozīta sistēma ieviešanas process uzsākts, pamatojoties uz vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju iesnieguma.

Sistēmas ieviešanai iebilst vairāki uzņēmēju vides pārstāvji un Zemkopības ministrija.