"Ģerboņa apstiprinājumu saņēmām deviņdesmitie no 99 pašvaldībām," par svinīgo ceremoniju saka Babītes novada pašvaldības izpilddirektore Elfa Sloceniece. Uz ģerboņa attēlotais rododendra zieds ar lapiņām ir spilgts novada simbols, jo Babītē atrodas Latvijas Universitātes Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētava "Babīte".
"Mūsu novadā daudzu gadu garumā zied rododendri, un to šķirnes nes arī novada vārdu, piemēram, 'Babītes sarkanais'. Sākumā variantu bija daudz, ideju "prāta vētra" – ilgstoša. Pie šī ģerboņa strādājām divus gadus." Taču galējo novada simbola variantu heraldikas komisija apstiprinājusi tikai jūnijā. "Tāpēc ģerbonis ir gluži svaigs." Tā autors ir mākslinieks Juris Ivanovs. "Mums ļoti patīk ģerbonis. Tagad jātur augstu tā gods, lai nezaudētu pozitīvo auru, ko ģerbonis mums dod."
Savukārt Ropažu novada ģerboņa vēsture ir krietni senāka. "Ģerbonis izstrādāts un apstiprināts jau pirms vairākiem gadiem," stāsta novada domes priekšsēdētājs Antons Cibuļskis. "Sākotnēji šis bija pagasta ģerbonis." Gadu gaitā ģerboņu nolikumā ieviesās izmaiņas un vajadzēja ģerboni pārstrādāt, tāpēc ģerbonim ir divi autori – ģerboņa ideju un zīmējumu izstrādājusi Ropažu mūzikas un mākslas skolas "Rodenpois" mākslas nodaļas vadītāja Gunta Darbvare, savukārt pēdējās izmaiņas – formu un maliņu – izstrādājis Edijs Haberkorns.
"Mūsu novadā cīruļi ir ļoti izplatīti putni. Šie putni mīl augstu lidot, agri celties, veicināt uz čaklumu un strādāšanu. Viens nav darītājs, tāpēc viņi ir trīs. Trīs ir arī veiksmes cipars. Zelts simbolizē turīgumu, kas ir rezultāts čaklam darbam. Taču zaļais fons attēlo novada mežus un laukus," skaidro novada sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Koleča.
"Mēs tomēr esam Eiropas valsts un mums jādzīvo civilizēti. Ļoti daudzās attīstītās Eiropas valstīs ir pilsētu, reģionu ģerboņi, līdz ar to arī Latvijā tā ir jābūt. Un galu galā, mums pat ir visai sena ģerboņu vēsture," pauž A. Cibuļskis. "Turpmāk ģerbonis būs vienojošais novada simbols, atpazīstamības simbols. Varēsim to izmantot uz veidlapām, arī svētkos."
Ģerboņu svētku tradīciju iedibināja valsts prezidents Andris Bērziņš. E. Sloceniece teic, ka šī tradīcija ir svinīga, taču reizē arī vienkārša. "Pasākums sākas ar prezidenta uzrunu, pēc tam heraldikas komisija pēc kārtas sauc novadus, kuri prezentē sevi. Vieni dzied, otri dejo, citi deklamē." Pēc tam prezidents novadu vadītājiem pasniedz ģerboņa dokumentu ar parakstītu lēmumu par ģerboņa apstiprināšanu.
Ropažu mērs Antons Cibuļskis ("Reģionu alianse") kopā ar domes delegāciju un novada bērniem, kā arī valsts prezidentu Andri Bērziņu Ģerboņu svētkos Rīgas pilī.