Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Dziesmas skaņas cilvēks uztver ne tikai ar ausīm, bet ar visu ķermeni. Pateicoties šīm skaņām, kas rada īpašas vibrācijas un reakcijas cilvēka organismā, dziedāšana atstāj pozitīvu ietekmi ne tikai uz emocionālo labsajūtu, bet arī ķermeņa veselību. Pasaulē veikti neskaitāmi pētījumi, kas pierāda, ka dziedāšana sekmē fizisko, garīgo un sociālo veselību, veicinot cilvēka attīstību un palīdzot ceļā uz labāku dzīves kvalitāti.

Elpošanas uzlabošana

Elpa ir svarīga ne tikai dziedātājam – tā ir ikviena cilvēka dzīvības avots. Elpas dziļumu nosaka tas, cik atbrīvoti vai sasprindzināti elpojot ir muskuļi, kā arī tas, vai plaušas tiek piepildītas ar gaisu pilnībā, vai vien daļēji. Lai saspringtos brīžos atgūtu emocionālo līdzsvaru, liela nozīme ir prasmei elpu pārvaldīt, un tieši dziedāšana ir viens efektīvākajiem veidiem, kā iemācīties strādāt ar elpu. Dziedot elpošana bieži ir neregulāra un mainīga – tas palīdz dziedātājam apzināties un pārvaldīt elpu, apgūstot spēju to vadīt, savukārt regulāra dziedāšana palielina plaušu kapacitāti.

Sirdsdarbības aktivizēšana

Dziedot organismā mainās asinsrites intensitāte, tādēļ tā ir pielīdzināma pat fiziski smagam darbam. Sirdsdarbība ir cieši saistīta ar elpošanu un cilvēka emocionālo stāvokli, un, tāpat kā emocionāla saviļņojuma brīžos, arī dziedot tā paātrinās vai palēninās. Tādējādi dziedāšana ir sava veida kardiotreniņš – dziedot pazeminās asinsspiediens un mainās sirdsdarbības ātrums, trenējot sirds muskuli.

Atmiņas un koncentrēšanās spējas uzlabošana

Apgūstot jaunu dziesmu, tiek aktīvi nodarbinātas abas smadzeņu puslodes, jo tām ir jāuztver un jāpatur atmiņā daudz dažādu nianšu. Dziedot jāpatur prātā daudz – izruna, temps, intonācija, ritma maiņa un dziesmas raksturs. Turklāt, jo vairāk dziesmu jāapgūst, jo lielāks treniņš dziedātāja smadzenēm, tādējādi uzlabojot atmiņas darbību. Savukārt, ilgstoši dziedot, attīstās arī augstas koncentrēšanās spējas.

Stresa pārvaldīšana un stiprāka imunitāte

Dziedāšana palīdz nomierināties, mazināt stresa līmeni un stabilizēt nervu sistēmu – kad cilvēks dzied, viņā vairojas miers un labsajūta, ikdienas rūpes tiek aizmirstas. Dziedot notiek atbrīvošanās no pārdzīvojumiem un spēcīgām emocijām, tādējādi mazinās stresa hormona – kortizola – līmenis asinīs. Savukārt pētījumi liecina – jo zemāks kortizola līmenis, jo mazāks saslimšanas risks un augstāka dzīves kvalitāte. Turklāt pierādīts, ka dziedāšana palielina arī citokīnu daudzumu asinīs. Citokīni ir imūnās sistēmas proteīni, kas uzlabo organisma spēju cīnīties ar smagām slimībām.

Dziesma vairo emocijas

Kad cilvēks dzied, viņa ķermenī izdalās tā sauktie "laimes hormoni" – endorfīni, kas rūpējas par cilvēkam tik svarīgo drošības un miera sajūtu, kā arī labsajūtu. Dziedāšanas priekam vairojot cilvēka pozitīvās emocijas, piemēram, gandarījumu, pacilājumu, piepildījumu un pašrealizāciju, samazinās trauksmes, stresa, depresijas un vientulības līmenis. Savukārt labsajūtas hormons oksitocīns, kas arī izdalās dziedot, var palīdzēt pat mazināt iekaisumu un stimulēt vielmaiņas procesus, piemēram, gremošanu un augšanu.

Lai sniegtu iespēju jebkuram nedziedātājam pārtapt dziedātājā un vairot labsajūtu, par godu XXVI Vispārējiem latviešu dziesmu un XVI deju svētkiem pēc LNKC iniciatīvas "Swedbank" vadībā izstrādāta balss spēle "DzieDot". Jaunā spēle ļauj ne tikai iemācīties dziedāt latviešu tautasdziesmas četrbalsīgi, bet arī kļūt par daļu no Latvijā pirmā virtuālā kopkora, ar savu dziedājumu virtuāli nokļūstot uz lielās Dziesmu svētku skatuves. Sadziedāšanās naktī dziesmas "Tumša nakte, zaļa zāle" atskaņošanas laikā uz vietas esošajiem dalībniekiem Mežaparka lielajā estrādē uz ekrāniem ierakstā pievienosies vēl vairāki simti latviski dziedošo no visas pasaules, kas savu tautasdziesmas dziedājumu pievienojuši, izmantojot balss spēli "DzieDot".

Plašāka informācija par spēli un tās lejupielādes iespējām viedtālruņos atrodama spēles mājaslapā www.dziedot.lv.