Viņa skaidroja, ka Latvijā trūkst pētījumu par sabiedrības informētību par cilvēku tirdzniecības aspektiem, tādēļ sabiedrības attieksme pret cilvēku tirdzniecību uzskatāma par vieglprātīgu. Tāpat viņa uzsvēra, ka pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2017. gadā katru dienu no Latvijas aizbrauca 49 valstspiederīgie, galvenokārt, ar mērķi nopelnīt.
"Nav pētījumu un statistikas, kas uzskatāmi un ticami atspoguļotu to, kā valstspiederīgajiem klājas ārvalstīs, kā arī nav informācijas, kas ļautu izdarīt drošus secinājumus, ka ārvalstīs identificētie cilvēku tirdzniecības upuri ir individuāli gadījumi, un, ka Latvijas valstspiederīgie strādā pie godprātīgiem darba devējiem. Saglabājas arī bažas, ka daudz vairāk Latvijas iedzīvotāji ir pakļauti cilvēku tirdzniecībai un darbaspēka ekspluatācijai. Ārvalstīs šie gadījumi nav atklāti un ekspluatācija turpinās, ienesot darba devējiem lielu peļņu," skaidroja Stabiņa.
IeM pārstāve arī norādīja, ka turpinās starpvalstu izmeklēšana divos apjomīgos kriminālprocesos par Latvijas valstspiederīgo ekspluatāciju Vācijā un Lielbritānijā celtniecības un lauksaimniecības nozarē un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā. Abos kriminālprocesos esot iesaistītas vairāk nekā 140 personas, kuru vidū ir liecinieki, cietušie un aizdomās turamās personas. Latvijas Valsts policijas nodaļa cīņai pret cilvēku tirdzniecību uzlikusi arestu aizdomās turamo personu līdzekļiem un kustamajiem un nekustamajiem īpašumiem 500 000 eiro apmērā.
"Darba meklētāji nereti neizvērtē darba piedāvājumus, potenciālos darba devējus, nenoslēdz darba līgumus vai paraksta līgumus, kas sagatavoti valodā, ko viņi nesaprot. Sievietes un vīrieši tiek maldināti, apkrāpti un tiek nodarbināti mazkvalificētos darbos par nelielu atlīdzību vai vispār bez tās. Sievietes visbiežāk tiek nodarbinātas piespiedu prostitūcijā vai piespiestas stāties fiktīvajās laulībās," teica Stabiņa.
Viņa vērsa uzmanību uz trīs izplatītiem cilvēku nodarbinātības veidiem. Viens no tiem ir godīgais nodarbinātības veids, kad personai tiek nodrošināts godīgs darba līgums, ir atbilstošs atalgojums un apstākļi. Otrs veids ir situācija, kad personu piespiež strādāt un persona to apzinās. Savukārt trešais veids ir situācija, kurā persona tiek piespiesta strādāt, bet nejūt un neapzinās, ka ar viņu tiek manipulēts. Tieši šis ir visgrūtāk identificējamais cilvēku tirdzniecības veids, un nereti upuri nevēlas atzīt, ka nokļuvuši šādās problēmās.
Tieši informatīvas kampaņas ir instruments, lai mainītu situāciju un informētu sabiedrību par riskiem, uzskata Stabiņa. Izstrādāti vairāki ieteikumi personām, kas vēlas doties uz ārzemēm strādāt. Pirmais no tiem aicina personu iepazīt darba devēju un uz pilnīgi skaidriem noteikumiem noslēgt darba līgumu, kā arī nofilmēt savu klātbūtni jaunajā darba vietā un nosūtīt to tuviniekiem. "Filmētais materiāls var noderēt strīdos ar darba devēju, kad tas apgalvojis, ka darbiniekam tikuši nodrošināti teicami darba un dzīves apstākļi," piebilda IeM pārstāve.
Tāpat ieteicams personu apliecinošos un citus dokumentus glabāt pie sevis, nevis kādam atdot. Būtu vēlams arī saglabāt dokumentu kopijas. Savukārt saviem tuviniekiem un draugiem būtu jāatstāj kontakti, norādot jauno darba vietas un dzīvesvietas adresi, kā arī jāvienojas par saziņas veidu, proti, paroli vai atslēgas vārdu, ja persona nonākusi problēmās. Tikmēr gadījumos, kad nepieciešama palīdzība, personai jāzvana vai jāraksta uz uzticības tālruņiem, ārvalstu policijas iestādēm un Valsts policiju.
Ārlietu ministrijas Komunikācijas direkcijas vadītājs-preses sekretārs Gints Jēgermanis, Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktore Guna Japiņa, Iekšlietu ministrijas nacionālā koordinatore cilvēktirdzniecības novēršanas jautājumos Lāsma Stabiņa un Nodarbinātības valsts aģentūras direktora vietniece Kristīne Stašāne piedalās informatīvās kampaņas par drošu ceļošanu un darbaspēka ekspluatācijas riskiem ārvalstīs un to novēršanu atklāšanas preses konferencē Ārlietu ministrijā.
Ārlietu ministrijas (ĀM) Konsulārā departamenta direktore Guna Japiņa skaidroja, ka kampaņas nolūkos izveidoti arī divi videomateriāli, kas tiks demonstrēti starppilsētu un sabiedriskajā transportā, lidostā "Rīga" un pasažieru vilcienu maršrutos. Videomateriāli tiks demonstrēti visas kampaņas laiku, proti, līdz augusta beigām.
Viņa arī piebilda, ka aktuālie tūrisma grupu ceļojumu mērķi ir siltās valstis, piemēram, Turcija, Itālija, Spānija. Tāpat arvien vairāk cilvēku ceļo uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem un Dienvidaustrumāzijas valstīm, kā arī pieaug interese par braucieniem uz Pēterburgu Krievijā. Savukārt individuāli ceļotāji nereti izvēlas ceļotu uz Indiju un Šrilanku. Japiņa uzsvēra - ja persona ceļo ārpus Eiropas Savienības (ES), tad lielāka uzmanība jāpievērš attiecīgās valsts ceļojuma brīdinājumiem, ar kuriem var iepazīties ĀM mājaslapā.
Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktora vietniece Kristīne Stašāne uzsvēra, ka, lai maksimāli minimizētu riskus, dodoties strādāt uz ārvalstīm, svarīgi būt zinošam, izglītotam un izmantot ticamus un drošus informācijas avotus, tādēļ ieteicams vērsties NVA. Būtisks esot Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla (EURES) konsultantu atbalsts darba meklētājiem, kuri informē par droša darba iespējām, dzīves un darba apstākļiem, darba likumdošanu un administratīvajām procedūrām ES un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, kā arī Šveicē. "Ja darba meklētājs vēlas izmantot darbā iekārtošanās komersanta pakalpojumus, aicinām vērsties NVA, kas sniegs informāciju par attiecīgo komersantu," aicināja Stašāne.
"Patvērums "Drošā māja"" pārstāve Gita Miruškina klātesošajiem teica, ka būtiski strādāt ar sabiedrību jau pirms persona nokļuvusi nepatikšanās, jo rehabilitācijas process vēlāk ir smags un personu ir grūti atgriezt normālā dzīvē. Šogad un pērn kopā ticis strādāts ar sešiem klientiem, kas cietuši darba ekspluatācijā Lielbritānijā. Tāpat vērojama tendence, ka no darba ekspluatācijas vairāk cieš vīrieši.
Tikmēr nevalstiskās organizācijas "Centrs MARTA" pārstāve uzsvēra, ka vidēji gadā centrs pakalpojumu piešķīris 14 upuriem. Starp šīm personām esot ne tikai tie cilvēki, kas strādājuši ārzemēs, bet arī seksuālās ekspluatācijas upuri. Šobrīd centrā pakalpojumu saņemot divas personas, kas tikušas ekspluatētas darbam Lielbritānijā.