Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Viņš atzīmēja, ka ārkārtas situācijas izsludināšana var palīdzēt lauksaimniekiem tādējādi, ka tiek atzīts "force majeure" stāvoklis, kad, piemēram, Lauku atbalsta dienests, izvērtējot situāciju, nepiemēro cietušajiem lauksaimniekiem soda sankcijas par līgumā noteiktajā termiņā neīstenotiem Lauku attīstības programmas pasākumiem, taču tas nenozīmē, ka lauksaimnieki saņems finansiālu atbalstu.

Tāpat, pēc Dūklava teiktā, ārkārtējās situācijas izsludināšana nedod garantiju, ka bankas atliks, piemēram, kredītmaksājumus. "Valdība neko nevar likt bankām darīt, bet tikai aicināt un lūgt. Ārkārtas situācijas izsludināšana nenozīmē, ka jautājums [ar bankām] ir nokārtots," teica ministrs.

Dūklavs pauda cerību, ka premjers atbalstīs ārkārtas situācijas izsludināšanu lauksaimniecībā, taču nezināja teikt, kāds būs Kučinska lēmums.

Zemkopības ministrs pastāstīja, ka ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas valstīs lauksaimniekiem ir problēmas sausuma dēļ.

Saistībā ar situāciju Latvijā Zemkopības ministrija ir vērsusies arī pie Eiropas Savienības lauksaimniecības un lauku attīstības komisāra Fila Hogana ar lūgumu tiešmaksājumus un lielos atbalsta maksājumus Latvijas lauksaimniekiem izmaksāt ātrāk. Hogans neoficiāli paudis, ka tas esot iespējams, taču konkrēts lēmums nav pieņemts.

Ilgstošā sausuma dēļ ārkārtas situāciju lauksaimniecībā lūdz izsludināt Ventspils, Kuldīgas, Kandavas, Saldus un citos novados. Pašvaldībās ar iesniegumiem vērsušies daudzi lauksaimnieki, norādot, ka kopš maija sākuma laika apstākļi bijuši lauksaimniekiem īpaši nelabvēlīgi - maija otrajā un trešajā, kā arī jūnija pirmajā dekādē nokrišņi nav novēroti nemaz vai bijuši minimāli, tādējādi no pārmērīga sausuma cietušas būtiskas lauksaimniecības zemju un kultūraugu platības.