Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Jaunībā man bija izdevība kādu brīdi studēt vienā no Amerikas biznesa augstskolām, un viens no profesoriem mūs, jaunos studentus, aicināja savu nākotnes karjeru saistīt ar reklāmas biznesu – tā esot neizsmeļamu iespēju joma! Toreiz biju pārliecināts, ka tās naivās reklāmas, kuras ikdienā redzēju amerikāņu televīzijā, nevienu nespēj iespaidot, un viņam iebildu, ka man nav intereses saistīt savu nākotni ar tik neproduktīvu un intelektuālā ziņā tik zema līmeņa darbu. Viņš pienāca klāt, uzlika roku man uz pleca un, plati smaidot, pateica kaut ko ļoti cinisku, bet acīm redzot patiesu: "Mīļais Pāvil, tā ir augstākā līmeņa profesija! Tā ir spēja atrast tieši to vēsts pasniegšanas līmeni, kādā ļaužu vairākums to spējīgs uztvert un padarīt to par savu. Viņi domā, ka neseko reklāmai, bet rīkojas tieši tā, kā reklāmas devējs vēlas."

Vai tas attiecas vienīgi uz amerikāņiem? Varbūt arī uz mums? Šķiet, ka mēs nebūsim nekāds izņēmums. Arī mūs spēj savaldzināt emocijas uzrunājošas bildes un teksti, un mēs itin bieži rīkojamies saskaņā ar jūtu uzplūdiem, ignorējot loģiskos argumentus. Tādi vienkāršoti, uz emocijām balstīti mēģinājumi manipulēt ar cilvēkiem samērā efektīvi darbojas visā pasaulē. Piemēram, katru gadu Krievija turpina rupji manipulēt un iespaidot ļaudis visā pasaulē, sniedzot reportāžas par 16. marta notikumiem Rīgā, lai viņi uz mums raudzītos ar nosodījumu. Nevar teikt, ka šie centieni paliktu bez rezultātiem. Līdzīgi tas ir ar Vācijas un Francijas kopīgajā TV kanālā "Arte" nesen rādīto filmu par krievu it kā smago likteni Latvijā. Emocijām bagātā filma neapšaubāmi atstājusi iespaidu uz Vācijas skatītājiem, radot nepatiku pret mums un mūsu valsti. Ir kāds, kam interesē, lai tas tā būtu, kāds par šādu prastu reklāmu ir izdevis daudz naudas.

Spilgts piemērs cilvēku prāta manipulācijai gluži nesen bija vērojams arī brīdī, kad Izraēla atzīmēja savas valsts pastāvēšanas 70. gadadienu. Varētu domāt, ka šo unikālo notikumu, kur kāda tauta pēc 2000 gadu ilgas prombūtnes spējusi atgriezties savā senču zemē un pirms 70 gadiem atjaunot savu valsti, apsveiks un ar īpašām svinībām atzīmēs vai visa pasaule. Tomēr informācija par Izraēlu šajā laikā galvenokārt saistījās ar smagiem Izraēlas nosodījumiem par konfliktu pie Gazas robežas. Jā, pret ievainotiem un nogalinātiem cilvēkiem rodas līdzjūtība un arī naids pret pāri darītājiem, tomēr, ja vien mēs nepadotos īpaši manipulētajām reportāžām un papūlētos noskaidrot, kas tur patiesi notiek, mūsu attieksme varētu mainīties.

Tie ir tikai daži piemēri, kas rāda, ka ļaudis ir samērā viegli iespaidojami, lai arī paši varbūt domā, ka ir neatkarīgi savās domās un rīcībā. Īpaši nozīmīgi to apzināties šajā laikā, kad tuvojas Saeimas vēlēšanas. Partijas par reklāmām izdod daudz naudas. Nez vai tas vienmēr ir nesavtīgu rūpju par tautas labklājību dēļ. Būsim uzmanīgi, neļausimies iespaidoties no tā, kas mums tiek kā ar karoti iebarots, bet pieliksim kaut nedaudz pūļu, lai noskaidrotu faktus un reklāmās redzēto un dzirdēto izvērtētu ar kritisku prātu. Ja tā rīkosimies, tad, kā teicis apustulis Pāvils, mēs vairs "nebūsim kā mazgadīgi bērni, kas cilvēku viltus spēlē, viņu viltīgas rīcības piekrāpti, tiekam šurpu turpu svaidīti". Ceru, ka tad jau samērā drīz mums vairs nebūs jākaunas no tiem, kurus paši esam ievēlējuši, un beidzot arī mēs varēsim būt patiesi lepni par savu valsti.