Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Viņa teica, ka akciju organizē četras Baltijas valstu asociācijas, un no 131 pilīm un muižām, kas piedalīsies akcijā, 45 būs no Latvijas, 55 no Igaunijas un 31 no Lietuvas. Gruzde uzsvēra, ka akcija veltīta triju Baltijas valstu simtgadei.

No Latvijas akcijā piedalīsies Dikļu pils, Bīriņu pils, Mežotnes pils, Vecauces pils, Rankas muiža, Krimuldas muiža, Lielplatones muiža, Šlokenbekas muiža, Virkas muiža, Ungurmuiža un citas pilis un muižas.

Savukārt Latvijas Piļu un muižu asociācijas viceprezidents Jānis Lazdāns uzsvēra, ka akcijas mērķis ir censties parādīt to, kas Baltijas muižās ir kopīgs un atšķirīgs. Viņš arī skaidroja, ka apmeklētājiem būs iespējams iegūt ceļotāja karti, kurā, sakrājot piecas uzlīmes no objektiem Latvijā un desmit uzlīmes no objektiem Lietuvā un Igaunijā, būs iespējams piedalīties balvu izlozē, kas norisināsies 28. oktobrī.

Informācija būs atrodama mājaslapās www.pilis.lv un www.visitbalticmanors.com. Pirms ceļošanas uz pilīm un muižām, interesenti tiek aicināti ielūkoties attiecīgajās interneta vietnēs, lai noskaidrotu, vai objekts ir atvērts plānotā ceļojuma laikā. Akcijas simbols ir atslēga, tādēļ katrā no Baltijas valstīm, kādā no muižām vai pilīm, atradīsies viena simboliska atslēga, kuru ceļotājs varēs saņemt un nogādāt kādā citā Latvijas, Igaunijas vai Lietuvas muižā vai pilī, reģistrējot informāciju par sevi. Atslēgu ceļam varēs sekot līdzi sociālajos tīklos.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Kultūras mantojuma politikas daļas vadītājas vietniece Agnese Rupenheite sacīja, ka šis gads ir arī Eiropas kultūras mantojuma gads, un kopā ar partneriem no Igaunijas un Lietuvas ar akcijas palīdzību tiks uzsvērtas būtiskas kultūras vērtības, ko izceļ tieši pilis un muižas.

"Šīs akcijas laikā tiks atvērtas durvis pilīm un muižām, tuvinot savam un savu kaimiņu kultūras mantojumam, aicinot to baudīt un iepazīt. Pilis un muižas atspoguļo mūsu kultūrai raksturīgo stila izjūtu," norādīja Rupenheite, piebilstot, ka situācija muižās un pilīs ir uzlabojusies un daudzi objekti ieguvuši ļoti atbildīgus saimniekus, tomēr nedrīkst aizmirst, ka kultūras mantojumu apdraud finansējuma trūkums, nekvalitatīvi veikti objektu pārveides darbi un izpratnes trūkums.

Igaunijas pārstāvji skaidroja, ka viņu valstī ir aptuveni no 1200 līdz 2000 piļu un muižu. Arī Igaunijā esot gan labi, gan slikti piemēri šādu ēku apsaimniekošanā, jo dažas ir atjaunotas un tiek izmantotas, bet daudzas joprojām ir pamestas. Piļu un muižu īpašnieki ir gan valsts, gan pašvaldība, gan privātpersonas, tajā skaitā ārzemnieki.

Tāpat pastāvot problēmas ar finansējumu, un līdzekļus no Eiropas iespējams piesaistīt tūrisma nolūkos, taču tūrisms ne vienmēr ir šādu ēku labākais izmantošanas veids, uzsvēra Igaunijas pārstāvji.