Biedrības "Mēs zivīm" pārstāvji ligzdas Daugavā izvietoja maija pirmajā nedēļā. Ņemot vērā siltos laika apstākļus un ūdens temperatūras paaugstināšanos, zivis tajās ir iznārstojušas. Šobrīd ligzdās var vērot brekšu nārstu. Biedrības "Mēs zivīm" vadītājs Ivars Dubra prognozē, ka aptuveni nedēļu ikri ligzdās attīstīsies, un pēc tam vēl kādu brīdi zivju mazuļiem mākslīgā nārsta ligzda kalpos par mājvietu.
Vēlāk tajās nārstos raudas. Projekta īstenošanas gaitā novērots, ka no egļu zariem izveidotajās ligzdās nārsto arī citu sugu zivis, piemēram, asari un līņi.
Jāatgādina, ka aprīlī AS "Latvenergo" un biedrība "Mēs zivīm" astoto gadu organizēja pasākumu – zivju nārsta mākslīgo ligzdu izgatavošanu mežā. Tajā piedalījās un ligzdas izgatavoja uzņēmuma darbinieki un klienti.
Sadarbība ar biedrību, veicinot zivju dabisko nārstu, ir AS "Latvenergo" papildus atbalstīta iniciatīva zivju resursu atjaunošanas programmas ietvaros. Mākslīgo nārsta ligzdu izvietošana ūdenskrātuvē ir nozīmīgs pasākums, kas veicina zivju resursu aizsardzību un pavairošanu Daugavā. Mākslīgās zivju nārsta ligzdas izvieto iepriekš izpētītā upes posmā, kur zivis vislabprātāk nārsto. Šajās vietās ligzdas vairākās rindās vairāku simtu metru garumā un dažādos dziļumos iegremdē upes ūdens zonā, tādējādi nodrošinot, ka ikri nepaliek bez ūdens un saulē neizžūst. Pēc ikru attīstības zivju kāpuri vēl dažas nedēļas uzturas ligzdu tuvumā un tikai vēlāk iepeld dziļāk upē.
Ligzdu gatavošanā izmanto dažādus līdz 70 cm garus egļu zarus, kurus liek citu virs cita pretējos virzienos un pēc tam pa vidu ar metāla stiepli sasien, augšā un apakšā veidojot cilpas. Lai ligzda stabili turētos ūdenī, tai cilpā zem ligzdas šņorē pievieno atsvaru, bet cilpai virs ligzdas pievieno pludiņu (tukša plastmasas pudele, kanna u. tml.). Uz pludiņa uzraksta nosaukumu "zivju ligzdas", lai ikvienam, kurš upē redz šo marķējumu, ir nepārprotama informācija par izvietotajiem priekšmetiem.
