Šī gada Krusta ceļa caurvijošā tēma ir cieņa un tautas atjaunošanās, atskatoties uz Latvijas simtgadi, kā arī ieskicējot mūsu sapņus un cerības par nākotni mūsu valstī. Krusta ceļš šogad kalpos arī kā liecība spējai sadzirdēt vienam otru, piedot un apliecināt vienojošo – ticību, pārliecību, aicinājumu, savstarpējo mīlestību, kā uz to ir aicinājis Jēzus, informēja Latvijas Romas katoļu baznīcā.
Ekumeniskais Krusta ceļš sāksies plkst. 12 laukumā starp Svētā Jēkaba katedrāli un Saeimu, bet noslēgsies Doma laukumā. Kopējais maršruts iekļaus šādas apstāšanās vietas hronoloģiskā secībā: Sv. Jēkaba katedrāle, Prezidenta pils – Svētā Gara tornis, Okupācijas muzejs, Brīvības piemineklis, Kara muzejs, Jēkaba laukums, Doma laukums.
Katrā apstāšanās vietā, kas tiks veltīta kādam no Jēzus Kristus pēdējiem dzīves notikumiem pirms krustā sišanas, pārdomām ir izvēlēts krusts, kuru ir nesusi Latvijas tauta un kuru Dievs ir nesis, lai Latvija varētu būt. Pārdomāsim kopīgi vērtības un dāvanas, kuras mums ir dotas, kā mēs varam uz savām rokām iznest Latviju šajā Krusta ceļā.
Krusta ceļu uzsāks arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs pie Rīgas Sv. Jēkaba katedrāles, savukārt arhibīskaps Jānis Vanags to noslēgs pie Doma baznīcas. Garīgās pārdomas vadīs mācītājs Edgars Mažis, mācītājs Ivo Ķirsis, jezuītu ordeņa pārstāvis Jānis Meļņikovs, mācītājs Ģirts Prāmnieks.
Aktieris Ģirts Ķesteris lasīs Svēto Rakstu lasījumus, ievadot katru apstāšanās vietu. Lūgumu par Latviju izteiks radio personība Māra Krontāle, dzejnieks Jānis Rokpelnis, brīvības cīnītāja Lidija Lasmane-Doroņina, dziedātāja Ieva Akurātere, kapelāns Mareks Savickis. Vienpadsmit gadus vecais Dāvids Kalniņš, pārstāvot Latvijas bērnus, dalīsies ar savu sapni par Latviju. Krusta ceļa saturu veido operdziedātāja Evita Zālīte un koordinatore Gunta Ziemele.
Lielā Krusta ceļa tēma balstās uz Svēto Rakstu fragmentu: "Atveriet vārtus, lai ieiet taisna tauta, kas tur ticību." (Jes 26, 2).
Latvija pasaulē nereti tiek izcelta kā valsts, kurā ir īpaši stipras ekumenisma tradīcijas – dažādu kristīgo konfesiju spēja savstarpēji sadarboties, būt vienotiem lūgšanās, izceļot kopīgo un cienot atšķirīgo. Ikgadējais Krusta ceļš tam ir spilgts piemērs. Tādēļ gājienā aicināti piedalīties visi kristieši, arī cilvēki, kuri vēl ir tikai ceļā uz ticību.
Jēdziens "Krusta ceļš" – Via Crucis – cēlies no latīņu valodas un apzīmē Kristus ciešanu ceļu, ko pēc tam, kad Pilāts bija piespriedis nāves sodu, Jēzus, nesot smago krustu, veica līdz soda izpildes vietai Kalvārijas kalnā, Jeruzālemē. Kā kristiešu tradīcija Krusta ceļš Rietumeiropā kļuva pazīstams viduslaikos. Par visdedzīgāko tā izplatītāju kļuva franciskāņu misionārs svētais Leonards, kurš pēc tā brīža pāvesta Benedikta XIV lūguma 1750. gadā, kas tika svinēts kā Svētais Gads, uzsāka Lielās Piektdienas Krusta ceļa tradīciju Romā, Kolizejā, ko turpina īstenot katrs nākamais pāvests.
Mūsdienās Krusta ceļš nav tikai pāvestu vai garīdznieku lūgšana, tas ir kļuvis par vienu no biežāk izmantotajām lūgšanu formām Romas Katoļu Baznīcā. Taču arvien plašāku ievērību tas gūst arī citās konfesijās. Tradicionālajā Krusta ceļā ir 14 apstāšanās vietas – stacijas. Tādējādi radies arī senais Krusta ceļa apzīmējums – krusta apstāšanās vietas (stationes Crucis). Īpaši aktuāls Krusta ceļš ir Lielā gavēņa laikā, kad ticīgie publiski vai individuāli piemin Kristus ciešanas pie krusta, izmantojot jau sagatavotas vai pašsacerētas meditācijas.
