Politiķis skaidroja, ka tas būtu cienīgs solis no Rimšēviča puses arī tad, ja viņš uzskata, ka nekādā veidā nav vainīgs. Šāds solis būtu jāveic Latvijas finanšu sektora stabilitātes vārdā.
Vaicāts par to, kāpēc notikusi Rimšēviča aizturēšana un kratīšana viņa īpašumā, komisijas priekšsēdētājs pauda cerību, ka šodien Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Valsts policijas (VP) preses konferencē tiks sniegts pietiekami plašs skaidrojums, cik tālu tas nekaitēs izmeklēšanai.
Saskaņā ar likumu viens no gadījumiem, kad Saeima var lemt par Latvijas Bankas prezidenta atbrīvošanu no amata, ir tad, ja saņemts viņa personīgs iesniegums par atkāpšanos no amata.
Kā ziņots, KNAB kriminālprocesa ietvaros ir piemērojis aizturētā statusu Latvijas Bankas prezidentam Rimšēvičam. Sestdienas vakarā Rimšēvičs ieradās KNAB. Naktī uz svētdienu ap plkst.1.30 Rimšēvičs tika aizvests no KNAB telpām uz Valsts policijas izolatoru Čiekurkalnā, kur atrodas joprojām. KNAB 16.februārī Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā Langstiņos veica kratīšanu.
Rimšēvičs savu aizturēšanu uzskata par klaji nelikumīgu, taču aizdomās turēta statuss viņam nav šobrīd noteikts, aģentūrai LETA pastāstīja Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka KNAB sācis pārbaudi par masu medijos izskanējušo informāciju, ka bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds un augsta amatpersona finanšu sektorā no "Norvik bankas" lielākā akcionāra izspieduši kukuļus.
"Norvik bankas" lielākais akcionārs, Lielbritānijā dzīvojošais krievu izcelsmes uzņēmējs Grigorijs Guseļņikovs kopā ar citiem bankas akcionāriem pieteikumā starptautiskai šķīrējtiesai apgalvojis, ka Sprūds un augsta amatpersona finanšu sektorā no viņa izspieduši kukuļus, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija neizdarītu spiedienu pret banku.