Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Kopš Dollijas dzimšanas 1996. gadā zinātnieki klonējuši teju divus dučus dažādu zīdītāju, to skaitā suņus, kaķus, cūkas un ponijus, kā arī laboratorijā radījuši cilvēka embriju. Taču līdz šim nebija izdevies radīt dzīvotspējīgus mazuļus primātu kategorijā, kurā ietilpst pērtiķi un cilvēki.

"Tagad esam pārvarējuši šķēršļus, kas traucēja klonēt primātu sugas," paziņoja Mamings Pū no Ķīnas Zinātņu akadēmijas Šanhajā. Viņa un kolēģu paveiktais nesen publicēts zinātniskajā žurnālā "Cell". Šobrīd klonētie pērtiķu mazuļi ir septiņas un astoņas nedēļas veci.

"Tas ir bijis garš ceļš," saka zinātnieks Šukrats Mitalipovs no ASV, kurš mēģināja klonēt pērtiķus un kuram tas neizdevās. "Beidzot viņi to izdarīja."

Mamings Pū atzīst, ka šis sasniegums principā nozīmē to, ka arī cilvēkus būtu iespējams klonēt. Taču viņa komandai nav nekādas vēlmes to darīt. Lielākoties zinātnieki ir pret cilvēku mazuļu radīšanu ar klonēšanas palīdzību, arī sabiedrība to nepieļautu ētisku apsvērumu dēļ. Pū stāsta, ka tā vietā mērķis ir radīt daudzus ģenētiski identiskus pērtiķus medicīniskās izpētes vajadzībām. Pētījumi uz pērtiķiem ir vērtīgi, jo tiem ir vairāk līdzību ar cilvēkiem nekā pelēm vai žurkām.

Taču pērtiķu radīšanas process pagaidām ir ar ļoti zemu efektivitāti. Bija nepieciešamas 127 olšūnas, kamēr izdevās radīt divus pērtiķu mazuļus. Turklāt līdz šim ir izdevies radīt mazuļus vienīgi no pērtiķu embrija DNS. Aita Dollija bija sensācija, jo tā tika klonēta, izmantojot pieaugušas aitas DNS.

Procedūra bija tehnoloģiski sarežģīta. Tika izmainītas pērtiķa olšūnas, tās auga un dalījās, kļūstot par embriju, kas tika ievietots pērtiķu mātītē iznēsāšanai.
Zinātnieki kopumā implantēja 79 embrijus, kamēr izdevās radīt divus mazuļus. Ķīniešu zinātnieku komanda norāda, ka, šo klonēšanas metodi apvienojot ar ģenētisko modificēšanu, būtu iespējams radīt pērtiķus ar ģenētiskām saslimšanām, kas raksturīgas cilvēkiem. Tālāk šos dzīvniekus varētu izmantot slimību pētniecības un medikamentu testēšanas nolūkos. Tuvākie mērķi būtu pētīt Alcheimera un Pārkinsona slimības.

Zinātnieks Hosē Sibelli no Mičiganas Valsts universitātes atzīst, ka kādudien būtu iespējams klonēt cilvēku, taču mēģināt to darīt būtu "krimināls noziegums". Ja procedūra kļūtu daudz efektīvāka attiecībā uz pērtiķiem, sabiedrība nonāktu ētiskas dilemmas priekšā, vai izmēģināt to pašu metodi uz cilvēkiem. Sevišķi aktuāls šis jautājums varētu kļūt, ja būtu pieejamas gēnu modificēšanas metodes embrijiem, lai pasargātu tos no ģenētiskām saslimšanām un garantētu vesela mazuļa piedzimšanu.

Tāpat sabiedrībai klonēšana bieži asociējas ar reāla cilvēka klona radīšanu. Arī tas varētu būt iespējams kaut kad nākotnē. "Es nedomāju, ka šādā virzienā vajadzētu turpināt," saka Dīters Egli no Kolumbijas Universitātes. "Neredzu argumentus par labu tam."

Stenfordas Universitātes tieslietu profesors Henrijs Grīlijs, kurš specializējies biomedicīnisko tehnoloģiju pielietošanā, apgalvo, ka spēcīgākais arguments par labu cilvēku klonēšanai varētu būt sērojošu vecāku vēlme aizstāt mirušu bērnu ar klonu. Taču viņš nedomā, ka tas būtu pietiekams iemesls, lai pielietotu sarežģītās un dārgās klonēšanas metodes. Pēc profesora domām, tas tā nenotiks vēl desmitiem gadu.

Bērklijas centra "Ģenētikai un sabiedrībai" izpilddirektors Mārsijs Darnovskis norāda arī uz to, ka "būtu neētiski pakļaut jaundzimušu klonētu bērnu psiholoģiskajiem un emocionālajiem riskiem." Turklāt cilvēku klonēšanai būtu nepieciešams daudz ziedotu olšūnu un daudzas surogātmātes.

Jāpiebilst, ka šobrīd ASV un Eiropas tiesību akti nepieļauj cilvēka klonēšanu, arī starptautiskā zinātnieku sabiedrība ir pret.

Organizācija "Cilvēki par ētisku izturēšanos pret dzīvniekiem" nosodījuši pērtiķu klonēšanas eksperimentus. "Klonēšana ir šausmu šovs: izniekotas dzīvības, laiks un nauda. Šādu eksperimentu dēļ radušos ciešanu apmērs ir neizmērojams. Klonēšanā 90 procenti procesa ir neveiksmes. Šie divi pērtiķi ir uzskatāms piemērs milzīgām ciešanām un daudzām nāvēm."