Turklāt šāda iespēja ļauj ietaupīt gan personiskos finanšu resursus, gan planētas enerģijas un izejvielu krājumus, kas tiek izlietoti atkal un atkal jaunu produktu ražošanai.
Izvēle – izmest vai atbalstīt labdarību
Cilvēki mēdz neglābjami apaugt ar mantām, un katrā mājā agrāk vai vēlāk rodas jautājums: ko darīt ar lietām, kuras vēl ir labas, bet tām vairs nav pielietojuma? Pats vienkāršākais – salikt visu nevajadzīgo maisā un prom uz atkritumu konteineru vai šķiroto atkritumu laukumu, ja vien tāds ir tuvumā.
Otrs – patiesībā tikpat vienkāršs, tikai mazliet vairāk laika prasošs – mantas, kas vēl kādam varētu noderēt, aiznest, piemēram, uz nodibinājuma "Otrā elpa" labdarības veikalu; divi tādi ir Rīgā, viens – Liepājā.
Otrā elpa tiek dota gan pildspalvai, gan dārgam kažokam
Vienā no "Otrās elpas" labdarības veikaliem "Rīgas Apriņķa Avīze" sastop galvaspilsētas veikalu vadītāju Aigu Zeltiņu. Viņa stāsta, ka ideju par labdarības veikala izveidošanu 2009. gadā uz Latviju no Anglijas atvedusi uzņēmēja Elīna Neilande. Viņai šķitis, ka turienes labdarības veikalu ideja tālaika krīzes apstākļos šeit varētu iedzīvoties.
Cilvēki tika aicināti ziedot mantas, kas labi saglabājušās, bet pašiem vairs neder, – bērnu un pieaugušo apģērbu, apavus, sadzīves elektroiekārtas, grāmatas un daudz ko citu. Astoņos gados, kopš pastāv nodibinājums "Otrā elpa", kura specializācija ir sociālā uzņēmējdarbība, iespēju atnest uz labdarības veikalu savus ziedojumus izmantojuši 80 tūkstoši ziedotāju.
"Otrās elpas" veikalos ir kaste, kurā cilvēki var ielikt to, kas pašiem izrādījies lieks, bet nav pelnījis izmešanu atkritumos. Ziedotājs par to pretī saņem konfekti. Savukārt viņa atnestās mantas tiek sašķirotas. Tās, kurām ir preces vērtība, nonāk veikala plauktā. Kā teic Aiga, tirgots tiek viss – sākot no pildspalvas un skolas somas, līdz pat dārgam kažokam. Dažkārt ziedotājs uz veikalu atnes savas mantas un norāda, ka tās ir vērtīgas, savukārt cits reizēm saka: "Es jums atnesu šo priekšmetu, bet nezinu, kas tas ir un kādiem nolūkiem kalpo."
Uzdevums – pelnīt labdarībai
Veikala cenu politika, kā teic A. Zeltiņa, veidota tā, lai ziedotās mantas pārdotu par saprātīgu cenu, kas neatbaida pircēju. Katra mēneša pēdējā nedēļā tiek rīkota izpārdošana. Tiesa, īpaši vērtīgām mantām laiku pa laikam tiek rīkotas izsoles. Nopelnīto naudu izlieto darbinieku algām, jo ar brīvprātīgo darbu vien vairs nepietiek, par veikala telpu īri, bet pārējo – labdarības pasākumiem. Kopumā astoņos gados, kopš pastāv nodibinājums, ir saziedoti 94 tūkstoši eiro un atbalstītas 170 nevalstiskās organizācijas.
Četras reizes gadā tiek izsludināts projektu konkurss, uz kuru var pieteikties dažādas ar labdarību saistītas nevalstiskās organizācijas. Projektu konkursā parasti tiek izvēlēti trīs projekti, no kuriem pašu labāko izvēlas ziedotāji ar savu balsojumu. Uzvarētājs balvā iegūst 3000 eiro. Piemēram, pašlaik ziedotāji var izlemt, kuram no trim pretendentiem ziedot: mazuļu skolas sociāli mazaizsargātām māmiņām organizētājiem no Jelgavas, bērnu un invalīdu biedrībai no Dobeles vai kursu organizētājiem vecākiem un aizbildņiem par vardarbībā cietušu bērnu un sociāli atstumtu bērnu rehabilitāciju no Cēsīm.
Protams, ne visas ziedotāju atnestās mantas, piemēram, drēbes, der pārdošanai, lai arī tās nav nedz saplēstas, nedz kā citādi sabojātas. Daļa no tām nonāk pie cilvēkiem, kam nepieciešama sociālā palīdzība.
"Otrajā elpā" var ziedot arī grāmatas. Tās tiek šķirotas – tās, kuras, visticamāk, atradīs savu pircēju, paliek veikala plauktā, bet padomju laikos lielās tirāžās izdotās grāmatas, kuras ir gandrīz katrā mājā, veikala darbinieki nodod makulatūrā, arī tā gūstot līdzekļus labdarībai.
"Vidējais" ziedotājs domā gan par cilvēkiem, gan vidi
Lūgta ieskicēt "vidējā" ziedotāja portretu, Aiga bilst, ka tie parasti ir cilvēki no 30 līdz 50 gadu vecumam, kuri ziedo mantas, kas nav vajadzīgas pašiem un viņu bērniem. Tāpēc likumsakarīgi, ka lielākais mantu pieplūdums veikalā ir mēnešos, kad mainās gadalaiku sezonas, tas ir, pavasarī un rudenī.
Parasti tie, kuri atnes mantas uz "Otro elpu" un šeit arī kaut ko mēdz nopirkt, ir sociāli atbildīgi cilvēki, kuriem rūp vides saglabāšana nākamajām paaudzēm, jo attīstība nav tikai jaunu preču ražošana un patērēšana, uzsver "Otrās elpas" darbiniece.
