Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Pasniedzot atkārtotu laulības apliecību, tika sveikti 15 pāri, kuri saskanīgā laulībā nodzīvojuši 50, 55 un vairāk gadus. Pāri labprāt dalījās savos stāstos, kā arī ilgas un saskanīgas laulības dzīves noslēpumos.

Eleonora un Jānis Bondari

1962. gada rudenī Rīgas Popova radiorūpnīcas kultūras namā ballē viens otru ierauga mārupietis Jānis un 16 gadīgā rīdziniece Eleonora. Jaunieši nodejojuši visu vakaru un sarunājuši satikties. Eleonora gan uz randiņu neaiziet, taču puisis iekritis sirsniņā. Kādu sestdienu Eleonora ar draudzenēm dodas uz puiša iecienīto kultūras namu "Draudzība", kur arī sākās abu draudzība. Pēc dienesta Padomju armijā 1967. gada 25. martā Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļā Jānis un Eleonora saka "Jā" vārdu. Ģimenē izaudzināti un izskoloti divi bērni, divi mazbērni.

Dzīves gudrība: ja tu puisī redzi savu bērnu tēvu – precies! Laime ir tad, kad atver acis no rīta. Laulībā galvenais ir brīvība – tas nozīmē, ka jāuzticas un jāzina tās robežas, kuras nedrīkst pārkāpt.

Baiba un Vladislavs Karlāni

Vladislava un Baibas stāsts sākas Rīgas 31. vidusskolā, kur četrus gadus mācījušies vienā klasē. Jauniešu draudzība pāraug mīlestībā, un pēc vidusskolas beigšanas 1967. gada 25. augustā "Jā" vārdu abi saka Ādažu pagasta Dzimtsarakstu nodaļā. Jaunībā ar motociklu apceļojuši bijušo Padomju Savienību. Izaudzināti, izskoloti divi bērni un divi mazbērni. 1989. gadā uzceļ māju Jaunmārupē. Abi ļoti aktīvi, sabiedriski, dzīvespriecīgi, vēl joprojām kopā ceļo, kopā slēpo.

Vija un Pēteris Ozoliņi

1966. gada rudens, vai tas bija koncerts, vai kāda izrāde, kas vairs to atceras... bet uz mūžu atmiņā palicis, ka VEF kultūras pilī sēdējuši blakus un tā sākuši satikties. Pusgadu abi slēpuši savas profesijas. Izrādās, ka Pēteris bijis pilots, bet Vija – stjuarte. Pēc gada 1967. gadā svinētas kāzas. Pēteris saka: "Lai meitene nepazustu, jāprec nost." Kopš 2012. gada decembra abi ir mārupieši. Abiem patīk ceļot, slēpot. Izaudzināti un izskoloti divi dēli, viens mazbērns.

Dzīves gudrība: dzīves pamatvērtības un pretēji raksturi.

Ausma un Juris Ozoliņi

Bauskas puiša Jura un mārupietes Ausmas mīlestība dzima Tērvetē, sanatorijā 1965. gada vasarā. Jaunībā abi daudz sportojuši, apmeklējuši teātrus, pasākumus. Laulība reģistrēta 1967. gada 23. septembrī Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļā. Diena bijusi pavēsa, svinības notikušas Mārupē, Ausmas vecāku mājā. Izaudzināti un izskoloti divi bērni, vecvecāki 4 mazbērniem.

Dzīves gudrība: viss kopīgs, jāmāk piedot, savaldīties.

Valentīna un Staņislavs Hmeļņicki

Staņislavs strādāja Krāslavas rajona Joniņu ciema kolhozā "Znamja Pobedi", Valentīna – Krāslavas rajona kolhozā "Brīvība". Puisim jau 30 gadu, bet nav vēl apņēmis sievu. Kādā 1967. gada augusta dienā Staņislavs ar motociklu aizbraucis pie drauga, kur tajā reizē ciemojas drauga sievas māsa. Puisim meitene uzreiz iepatikās – vienkārša, strādīga. Aizvedis meiteni mājās, sākuši satikties, Raža novākta, var rīkot kāzas. Un tā 1967. gada 26. septembrī nosvinot laulības Katoļu baznīcā, kāzas dzer 3 dienas. Izaudzināti 3 bērni, 4 mazbērni.

Staņislavs saka: "Ja paņēmis sievu, tad jādzīvo."

Anna un Vasilijs Masniji

Vasilija un Annnas dzimtā vieta ir Ukraina, Ļvovas apgabals, Dragomišļu ciems. Abi mācījās vienā skolā. Vasilijam katru dienu ejot uz skolu un mājās, iznācis iet garām Annas mājas pagalmam. Un tā abi jaunieši uzsākuši draudzību, kas pāraugusi mīlestībā. Vasilijs pēc armijas atbrauc pie brāļa, kurš tolaik dienēja Latvijā. Uzsāk darbu Olaines kūdras fabrikā un saņem dzīvokli. Atvaļinājumā aizbrauc uz Ukrainu, kur salaulājas baznīcā ar Annu, un atved sievu uz Latviju. Kopš 1969. gada abi ir mārupieši. Ģimene izaudzinājusi divus bērnus, ir divas mazmeitiņas. Laiks paskrējis nemanot, darbs, bērni.

Dzīves gudrība: pats galvenais ir cienīt vienam otru. Visu dara kopā, aprūpē dārziņu, pusdienas gatavo kopā.

Fevrusa un Henriks Bindari

Igaunijas meitene Fevrusa un Latgales puisis Henriks savu mīlestību sastapa kādā vasaras sestdienas deju vakarā Andri ciemā, Igaunijā. Toreiz Henriks dienēja armijā Igaunijā un ar puišiem bija ieradies ballē, ieraudzīja skaistu meiteni un aicināja uz deju. Pēc tam sekoja ļoti īsas tikšanās vietējā pastā. Henrikam bija tā laime aiznest un saņemt pastā sūtījumus. Jaunieši pusotru gadu sarakstījās un pēdējā kursā, 1967. gada 29. decembrī, Igaunijā Ķivilī pilsētas Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēja abu laulību. Fevrusa pārcēlās uz vīra dzimteni, strādāja Olaines Biolarā. Henriks no 1969. gada līdz pat 2001. gadam bijis Mārupes pamatskolas direktors. Ģimene izaudzinājusi un izskolojusi divus dēlus, viena mazmeitiņa.

Dzīves gudrība: mīlestība, atbildība, piekāpšanās, tolerance.

Maiga un Viesturs Priedes

Dzimuši un auguši vienā ciemā Mazcenā, tagadējā Jaunmārupē. Tuvāk iepazinušies Maigas kaimiņu mājās, kur jaunieši bija sanākuši uz ballīti. Kāzas netika svinētas, tikai sarakstījās. Mārupes jaunā ģimene kopdzīvi sāka Maigas tēva mājās. Abi strādāja kolhozā, sākumā "Pionierī", pēc tam apvienotajā "Mārupē". Tagad abi pensijā un vieno kopējs vaļasprieks – krustvārdu mīklu minēšana. Izaudzināti 2 bērni, kuri sagādājuši 3 mazbērnus un 2 mazmazbērnus.

Dzīves gudrība: pacietība, pieņemt otru tādu, kāds viņš ir. Agrāk jaunībā Maiga piecieta un piedeva Viestura trūkumus, tagad viņš piecieš viņas skaļo balsi.

Mirdza un Aldonis Pladari

1957. gadā Aldonis atgriezies no izsūtījuma Sibīrijā un uzsāk darbu Mārupē Ceļu daļā. Mirdza no Sibīrijas atgriezās 1958. gadā. Jaunieši iepazinušies 1966. gadā Babītē pie Mirdzas radiem. Laulība reģistrēta 1967. gada 30. decembrī Mārupes pagasta Dzimtsarakstu nodaļā. Pēc kāzām jaunā ģimene dzīvo Mārupē. Ģimene izaudzinājusi un izskolojusi divus brīnišķīgus bērnus. Vecvecāki 6 mazbērniem.

Dzīves gudrība: jāprot piedot, jo katram ir savas kļūdas. Jāprot pieņemt otru tādu, kāds ir, jo nevienu nevar pārtaisīt. Izrunāties!

Česlava un Maigonis Griškeviči

1967. gada sākumā Česlava devās uz Ērgļiem pie māsas, kura strādāja Ērgļu kultūras namā, kur notika dejas. Maigonis ar draugiem arī ieradies. Jaunieši sadejojas, un tā sākas abu draudzība. Pēc tehnikuma beigšanas Česlava tiek nozīmēta darbā Daugavpilī. Bet puisim jāiet armijā. Česlava Maigonim teikusi: "Ja gribi, lai tevi sagaidu no armijas, tad precamies." Un tā pus pa jokam 1967. gada 30. decembrī Daugavpils pilsētas Dzimtsarakstu nodaļā tika reģistrēta laulība. Izaudzināti un izskoloti divi dēli, ir četri mazbērniņi. Mārupē dzīvo 14 gadu. Ziemassvētki un Lieldienas vienmēr tiek svinētas pie Maigoņa un Česlavas.

Dzīves gudrība: uzticēšanās, visu darīt kopā.

Anna un Jānis Redzobi

Tālajā 1952. gadā Annas krustmātes dēls savam draugam parāda Annas fotogrāfiju un iedod adresi, kam seko sarakste četru gadu garumā. 1956. gada pavasarī Jānis ar Annu beidzot satikās. Jānis teicis, ka jāprecas. Un tā 1956. gada 27. oktobrī tiek reģistrēta laulība Krāslavas rajona Robežnieku ciema Darbaļaužu deputātu padomē. Pēc Ziemassvētkiem laulību nostiprina Robežnieku Katoļu baznīcā. 1961. gada martā jaunā ģimene atbrauc uz Mārupi pie tantes un drīz vien uzsāk darba gaitas Mārupes kolhozā. Priekšsēdētājs Konstantīns Hvostovojs piešķīris zemes gabalu mājas celtniecībai. Ģimenē izaudzināti 3 dēli, ir 6 mazbērni.

Dzīves gudrība: saticība, darbs.

Ērika un Alfrēds Bērziņi

Ērika 1958. gadā atgriezusies no Sibīrijas Mētrienas pagastā. Strādāja Krustpils kolhozā "Cīņa" par slaucēju. Alfrēds pēc armijas strādāja Krustpils rajonā par traktoristu. Kādā 1961. gada sestdienā jaunieši satikušies vietējā klubā. Alfrēds pēc balles pavada Ēriku mājās, un jaunieši sarunā satikties pie upītes uz tiltiņa. Ērikai iepatikās Alfrēda garais augums un skaistie mati, bet Alfrēdam – Ērikas stāja. Un tā 1962. gada 19. maijā Ļumānu ciema padomē abi saka viens otram "Jā" vārdu. Ērikas māsa nopirka baltu izšūtu kleitiņu un Ālfrēds pārdeva telīti, lai nopirktu uzvalku. Svinības nebija lielas, jo nākamās dienas rītā bija jābūt darbā. Izaudzināti 2 bērni, ir 4 mazbērni.

Dzīves gudrība: jāklausa vienam otrs.

Helēna un Jāzeps Beitiki

Rīgas puiša Jāzepa un Preiļu meitenes Helēnas mīlas stāsts sākās Rīgā 11. maršruta tramvajā. 1962. gada augusts, Helēna strādāja par konduktori, un tajā liktenīgajā reizē Jāzeps brauca uz Mežaparku, lai izlektu ar izpletni. Nopirka biļeti un vārds pa vārdam... 1962. gada 29. decembrī Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļā reģistrē laulību. Ģimenē izaudzināti trīs bērni, trīs mazbērni.

Dzīves gudrība: jāpielāgojas, jāprot piedot, saprast vienam otru un palīdzēt.

Dzidra un Vaclavs Griškoiti

Vaclavs 1962. gadā pēc Irkutskas Kara skolas absolvēšanas nozīmēts uz Latviju. Dzidra Brigita kopā ar draudzenēm 1963. gada martā bija devušās uz balli toreizējā Virsnieku namā (Māmuļā). Jaunieši sadejojās, un kādu dienu Vaclavs, kā jau armijas cilvēks, paziņo, ka jāprecas. Jautājums atrisināts! 1963. gada 6. novembrī Rīgas Kurzemes rajona Dzimtsarakstu nodaļā tiek reģistrēta laulība. Kāzas tiek svinētas vīra dzimtenē Baltkrievijā. 1971. gadā jaunajai ģimenei Skultē piešķir dzīvokli. Izaudzināti, izskoloti trīs bērni.

Dzīves gudrība: piekāpšanās, savu reizi noklusēt.

Marija un Ivans Ņikoļenko

Toreiz Ivans dienēja Bolderājā. Ieradies Jūrnieku klubā uz balli, ieraudzījis skaistu meiteni un aicinājis uz deju. Marijai puisis arī iepaticies. Jaunieši draudzējās divus gadus un 1965. gada 18. septembrī Mārupes pagasta Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēja laulību. Mūža darba gadi pagājuši strādājot Mārupē: Ivans – šoferis Tīraines izmēģinājuma stacijā, Marija – dārzniecībā. Izaudzināti divi dēli un meita, 3 mazdēli.

Dzīves gudrība: jādzīvo draudzīgi, jāuzticas viens otram.