Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Viņš norādīja, ka migrācijas politikas jomā Latvijai līdz šim nav sekmējies, taču pirms domāt par aizbraukušo talantu atgūšanu vai migrantu piesaisti Latvijas darba tirgum, jādomā par to, kā talantus "ražot" tepat Latvijā. Viņaprāt, migrācija ir laba, jo sniedz lielāku iespēju atrisināt problēmas valstīs.

"Domāju, ka neviens no Latvijas nevēlas aizbraukt tāpat vien. Cilvēki dodas prom, jo neredz labu nākotni Latvijā, dodas prom darba dēļ vai paliek ārzemēs pēc studiju beigšanas. Ja cilvēks domātu, ka tuvākajos gados viņu gaida laba nākotne, kāpēc lai viņš dotos prom?", teica Šrēders, piebilstot, ka talantu piesaiste, radīšana un noturēšana ir jāskata ne tikai migrācijas politikas kontekstā, bet arī, piemēram, izglītības sektorā un nodokļu politikā konkrētajā valstī.

Pēc eksperta domām, Latvijā valstiskā līmenī nepieciešams noteikt to, uz kādām jomām tuvākos piecus līdz desmit gadus valsts fokusēs savu konkurētspēju. Viņaprāt, valdībai jābūt drosmīgai un jāsijā pāris konkrētas lietas, kurās iespējams attīstīties izcili, jo Latvija ir maza valsts ar limitētiem resursiem, tādēļ tā nevarēs būt laba visās jomās.

"Ir jāsaprot tās lietas, ar ko Latvija var atšķiras, fokusējoties uz šīm jomām, kļūstot labāka par citiem. Vienlaikus jāspēj būt drosmīgiem - atzīt un pateikt tās 99 lietas, kur Latvija nebūs līdere, lai saprastu atsijātu reālās iespējas. Ja Latvija vēlas stratēģiju, tai jābūt gudrai un uz nākotni vērstai, lai cilvēki noticētu, ka viņu nākotne būs laba," uzsvēra Šrēders.

Savukārt Igaunijas talantu mobilitātes uzņēmuma "Move Guides" produktu menedžeris Kristjans Lepiks skaidroja, ka lielākais Baltijas reģiona desmit gadu izaicinājums ir talantīgu darbinieku piesaiste. Viņaprāt, talantu, biznesa un investīciju piesaiste ir trīs jomas, kurās Eiropas valstīm, Baltijas valstīm, tajā skaitā Latvijai, jāsaprot, ko un kā sistemātiski paveikt.

Lepiks norādīja, ka, migranti, izvēloties darba vietu ārzemēs, vērtē tādus kritērijus kā vides kvalitāte, drošības situācija konkrētā valstī, iespēja atrast dzīvesvietu un tolerance pret migrantiem sabiedrībā. Eksperts piebilda, ka tolerancē Baltijas valstīm līdz šim sokas vissliktāk. Lai piesaistītu talantus no ārvalstīm, valstīm un uzņēmumiem nepieciešams skaidri saprast, kas darbiniekam ir svarīgs, dodoties strādāt citur, domā Lepiks.

Tikmēr publiskās politikas eksperts Kaspars Bērziņš skaidroja, ka migrācija palīdz konkurētspējai, kā arī sekmē uzņēmumu kvalitāti. Ieguvumi saskatāmi arī izglītības jomā, jo palielinās akadēmiskā kapacitāte un studējošo skaits un kvalitāte. Pēc Bērziņa domām, Latvijā nepieciešams strādāt pie tā, lai sabiedrībai būtu skaidrs, kādus ieguvumus sniedz talantu piesaiste no ārzemēm.