Biedrības pārstāvis Edvīns Šusts portālam pastāstīja, ka ar šādas sugas zivi makšķernieki saskārušies pirmo reizi, taču kolēģi zinājuši stāstīt, ka Latvijai neraksturīgā zivs Daugavas ūdeņos esot manīta jau iepriekš.
E. Šusts atklāj, ka pašlaik ir grūti pateikt, vai piranjas-pakas upē iemitinājušās masveidā vai šis ir tikai rets gadījums. Tomēr interesants ir fakts, ka visplašāk tās – aptuveni 30 dažādu piranju sugu – sastopamas tālajā Dienvidamerikā un pasaules otrajā garākajā upē Amazonē.
Atšķirībā no citām sugas māsām, Daugavas piranjas ir augēdājas, taču nesmādē arī kukaiņus un gliemežus. Cilvēkiem tās neuzbrūkot, tāpēc uztraukumam neesot pamata un Daugavā peldēties joprojām ir droši.
Augēdājas piranjas pieskaitāmas Serrasalmus dzimtai. Tāpat kā to plēsīgie radinieki, tās apveltītas ar spēcīgu žokli un asiem zobiem, bet tomēr iecienījušas veģetārus ēdienus. Ar spēcīgajiem zobiem tās apgrauž ūdens augu saknes un kātus, apēd ūdenī iekritušo augļu paliekas, varot sagrauzt pat cieto riekstu čaulu.