Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Ķīlis skaidroja, ka Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam dokuments ir virzienu "lielstraumēšana" un noteiktu tēmu, ideju un vērtību virzīšana. Stratēģijā ietverti virzieni, kuros progress ir vērtējams ar "OK", bet arī tādi virzieni, kur steidzami nepieciešams rīkoties un pamatā mainīt virziena izpildi. Lai gan stratēģija nav izstrādāta sen, tomēr jau iespējams runāt par pirmajiem secinājumiem, domā grupas vadītājs.

"Iespējams izglītība un kultūra, kā arī atjaunojama un drošā enerģija, ir visciešāk un fokusētāk virzītas tēmas. Neizbēgamas izmaiņas izglītības infrastruktūrā vēl joprojām saglabā iespēju pāriet uz jaunu paradigmu, jo par visām tēmām tiek aktīvi diskutēts. Ir palielinājusies arī vides pieejamība cilvēkiem ar kustību traucējumiem," norādīja Ķīlis.

Tomēr vienlaikus viņš norādīja uz virzieniem, kas stratēģijā ir iekļauti, bet realitātē neeksistē, tajā skaitā "inteliģentās saraušanās" plāns, sabiedrības novecošanās plāns, proti, vidēja vecuma un vecāku cilvēku iesaiste tālākizglītībā un augstākajā izglītībā. Tāpat neeksistē piecu līdz desmit gadu tendenču un scenāriju izstrāde Latvijas būtiskākajās jomās, piemēram, cīņā par talantiem, darba dažādībā un eksistē arī IT plaisa.

"Vissliktāk šobrīd izpildīts ir virziens par attīstības centriem, laukiem un pilsētām, tādēļ šajā jomā nopietni jādomā pie problēmu risināšanas. Vērtējot, kur esam šobrīd, latvietis šobrīd ir pusmūža cilvēks, labākais ar diviem bērniem, ar lielu skaidrību, ka bērnus virs ūdens turēs viņu izglītība, bet bez skaidras izpratnes, kas tuvākajos gados notiks ar paša profesiju, cik ilgi vēl strādās un kur strādās," uzsvēra Ķīlis, piebilstot, ka šī brīža latvietim vēl joprojām raksturīga zema uzticība parlamentam un valdībai.