Nebūs arī mežsargu. Rīgas reģionā darbu zaudēs vairāk nekā 20 bijušo mežsargu, bet palikušie kļūs par mežziņiem un saņems par 160 latiem lielāku algu. Šobrīd republikā pavisam kopā ir desmit virsmežniecības, un tās ļoti atšķiras ar savu kopējo platību – no 250 000 līdz vairāk nekā 450 000 hektāru pārvaldāmās meža zemes. Lai izlīdzinātu slodzes, no jaunā gada teritorijas tiek pārdalītas, atstājot esošo skaitu, bet uzraugāmo teritoriju platības un darbinieku noslogojumu veidojot vienmērīgāku.
Meža īpašniekam galvassāpes neradīs
Rīgas reģionālās virsmežniecības virsmežzine mierina – nav pamata uztraukties, ka līdz ar izmaiņām izpaliks mežu uzraudzība vai tiks pārtraukta darbība tajos.
“Rīgas reģionālās virsmežniecības teritorijā būs četri biroji, kuros īpašniekiem vajadzēs iesniegt visus dokumentus par to, ko tie vēlas darīt mežā. Tas nenozīmē, ka, ja cilvēks dzīvo Ropažos, no jaunā gada viņam būs jābrauc uz Babīti. Zemes īpašnieks var izvēlēties to biroju, kas viņam iznāk tuvāk un ir izdevīgāks,” pastāsta Rīgas reģionālās virsmežniecības virsmežzine Maiga Pikšena. Viņa norāda, ka, iesniedzot pieteikumu, īpašnieks arī var norādīt, kurā birojā grib saņemt atbildi. Babītes vai Inčukalna birojā savus papīrus varot iesniegt arī īpašnieks, kura zemes gabals atrodas Liepājā.
Darba dalīšana
Līdz šim mežniecībā strādāja mežzinis, viņa vietnieks un vecākais referents. “Darba attiecības vairāk bija dalītas tā, ka mežsargs pārzina dabu, pārbauda, kas tajā notiek, sagatavo apskates aktus, dokumentus un iesniedz tos mežniecībā. Tālāk mežniecība kārtoja visas pārējās formalitātes, izskatīja administratīvās lietas, izsniedza vai nu ciršanas apliecinājumus, vai atteikumus, pārkāpuma aktus ar informāciju par nepilnībām vai nelikumībām, kas izdarītas mežā,” paskaidro M. Pikšena. Arī darbinieku noslogojums līdz šim nav bijis vienmērīgs, “bet ar jauno gadu tas tiks izlīdzināts,” stāsta M. Pikšena. “Ņemot vērā, ka visi mežsargi ir ar augstāko izglītību, viņi veiks ne tikai tiešo apskates un apsekošanas darbu mežā un aktu sastādīšanu, bet arī dokumentu sakārtošanu.” Maiga norāda, ka līdzšinējais amata nosaukums “mežsargs” radījis domstarpības un pārpratumus meža īpašnieku un mežsargu starpā. “Mežzinis pārzina, kas notiek mežos. Kad ir pārkāpumi un paši īpašnieki nedzīvo uz vietas, šis vārds “sargs” tiek izmantots kā iemesls, lai pieprasītu meža sargāšanu. Bet mēs neesam tie cilvēki, kas sargā kāda īpašumu. Tas jāuzrauga katram pašam,” norāda M. Pikšena.
Atlasīti zinošākie un profesionālākie
Pēc izglītības līmeņa, iepriekšējo gadu darba novērtējuma un testa rezultātiem tika izvērtēti visi darbinieki un pieņemts lēmums par tiem, kuri darbu dienestā turpinās arī nākamgad un kuri ne. “Testa jautājumos bija jādemonstrē savas zināšanas valsts likumdošanā un datorprasmēs. Arī visas meža lietas ir sakārtotas datu bāzēs, tāpēc ar datoru jāprot apieties – sameklēt, apskatīties, lai varētu sekmīgi strādāt,” uzsver M. Pikšena. Virsmežzine atzīst, ka, pildot testu, atsevišķos gadījumos sava nozīme bijusi arī stresam un uztraukumam, citam varbūt palaimējies, bet tie ir faktori, kurus neiespējami ietekmēt. Pēc testa rezultātiem secināts, ka darbinieki, kuri dienestā strādā salīdzinoši neilgu periodu, bet intensīvi apguvuši likumdošanu, kopumā uzrādīja augstākus rezultātus. “Dažs labs arī pārāk nenopietni vērtēja situāciju, kad teica – lasiet, mācieties. Nodomāja – es jau te sen strādāju, visu zinu,” komentē M. Pikšena. Līdz ar reformu Rīgas reģionālajā virsmežniecībā vairāk nekā 20 cilvēku paliek bez darba. Maiga norāda, ka nekādas alternatīvas palikt strādāt meža dienestā darbiniekiem neesot piedāvātas.
Pārmaiņas uz labu
No jaunā gada jaunā amatā palikušos mežziņus gaida lielāka alga. “Šobrīd mežsargu alga ir Ls 300 uz papīra, bet pēc jaunā gada plānots Ls 460,” informē M. Pikšena. No 2012. gada mežziņi tiks apgādāti arī ar GPS, lai atvieglotu orientēšanos mežā un mērījumu veikšanu. Tāpat katram tiks piešķirts dators un automašīna.
M. Pikšena atzīst, ka reformas dēļ emocijas ir pamatīgi uzkurinātas. “Katram mums ir savs redzējums un uzskats par to, kā vajadzētu būt un kā būs,” piebilst virsmežzine. Ādažu novada mežsargs Andris Upenieks par gaidāmajām pārmaiņām kopumā noskaņots pozitīvi. “Birokrātiskais mehānisms laikam tomēr bija par apgrūtinošu. Tā kā no nākamā gada arī papīru darbi ietilps mūsu pienākumos, atbildības izjūta būs daudz lielāka,” spriež Andris. Viņš uzskata, ka visus uzticētos darbus būs iespējams paveikt bez īpašām problēmām. “Domāju, ka visi iestrādāsimies un, sākot pildīt savus pienākumus, darīsim to augstā līmenī. Mums ir bijuši labi skolotāji, no kuriem mācīties,” atklāj Andris.
Arī Babītes mežniecībā strādājošais Zigmunds Jaunķiķis ir viens no tiem, kas līdz ar 1. janvāri no mežsarga kļūs par mežzini. Vīrietis pieļauj, ka katra mežziņa apsekojamo teritoriju paplašināšanās dēļ varētu būt grūtāk kontrolēt mežos notiekošo. “Domāju, efektīvāka pārvaldīšana var būt, ja attiecīgajā teritorijā darbojas vairāk cilvēku, bet gan jau tiksim galā,” spriež Zigmunds.