Uz maisiņa bija redzams sirms, briļļains kungs ar baltu ķīļbārdiņu, bet zem cāļu cepēja portreta rotājās uzraksts "Kentucky Fried Chicken". Nebija pat svarīga tā informācija, ko vēstīja zīmējums un uzraksts, bet gan cilvēku apbrīnas pilnie skatieni, kad ar tādu maisiņu gāju pa ielu...
Taču nu jau vairākus gadu desmitus – sarkani, dzelteni, balti, zili, zaļi, melni, apdrukāti krāšņiem preču zīmoliem un veikalu adresēm – tie stabili ienākuši mūsu ikdienā. Šāda plastmasa, nonākusi augsnē un ūdenī, nesadalās pat 100 gadu laikā. Uzkrājot organismā līdz galam nesadalījušās plastmasas atliekas, cieš putni un zivis, un pastāv arī draudi cilvēku veselībai, jo plastmasas maisiņi satur bisfenolu A, kas veicina iekšējās sekrēcijas dziedzeru traucējumus, ietekmē augļa attīstību, bremzē hormonālās sistēmas attīstību.
Plastmasas maisiņi – ne vienmēr un visur nepieciešami
Ja ielūkojamies izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas uzņēmuma "Zaļā josta" mājaslapā, atrodam norādi, ka Latvijā ik gadu izmanto 3050 tonnu jeb 3 000 000 vieglās plastmasas maisiņu. Ar šādu apjomu, izradās, var noklāt 55 futbola laukumus. Vēl ir aprēķināts, ka vidēji katrs Latvijas iedzīvotājs pērn izlietojis 190 plastmasas maisiņus.
Katra individuālā pieredze, protams, atšķiras, un arī izlietoto maisiņu daudzums nav akmenī cirsts. Dažādos Pierīgas novados – Mārupē, Ādažos, Salaspilī – ik pa laikam aptaujājot iedzīvotājus, "Rīgas Apriņķa Avīze" ir mēģinājusi noskaidrot, cik zaļi domājoši mēs patiesībā esam, piemēram, ielu aptaujās vaicājot, vai cilvēki savu dzīvi varētu iedomāties bez plastmasas iepirkumu maisiņiem.
Apkopotās atbildes liecina, ka cilvēki savus iepirkšanās paradumus tomēr sākuši mainīt, jo īpaši pēc tam, kad iepirkumu maisiņi veikalos vairs nav paņemami par velti. Daļa aptaujāto norādīja, ka, ejot iepirkties, līdzi ņem jau iepriekš lietotu plastmasas maisiņu. Ir arī tādi, kas uz veikalu iet ar īpašām iepirkumu somām vai audekla maisiņu un uzsver, ka pat 10 vai 15 centu ietaupījums arī ir ietaupījums.
Salīdzinoši nedaudz aptaujāto atzina, ka veikalos apzināti iegādājas plastmasas maisiņus un vēlāk tos izmanto par atkritumu maisiem, jo speciālos šim nolūkam domātos maisus nepērk. Te gan jāpiebilst, ka neviens no aptaujātajiem nenoliedza, ka ir reizes, kad iepirkties nākas neplānoti un tad nekas cits neatliek, kā pirkumus ievietot veikala piedāvātajos plastmasas maisiņos. Taču katram no mums, domājot par savām īslaicīgajām ērtībām, ir iespēja apsvērt, kāda pasaule būs tad, ja to klās plastmasas atkritumu slānis.
Te gan jāprecizē, ka runa ir par maisiņiem, par kuriem pie veikala kases ir jāmaksā, taču gan pie kases, gan pie preču vitrīnām veikalos ir pieejami tā sauktie vieglie maisiņi, kurus par velti var ņemt, piemēram, cepumu, augļu un dārzeņu ievietošanai. Arī tie vēlāk ar vieglu roku tiek izmesti atkritumu konteinerā.
Vides tīrība rūp pat Āfrikā
Saprotot, ko nozīmē lielas plastmasas atkritumu masas nonākšana vidē, pasaulē pirmās attapās Dānija un Somija, uzliekot paaugstinātu maksu par plastmasas iepirkumu maisiņiem. Tas būtiski samazināja to patēriņu. Tagad plastmasas maisiņu lietošana ir ierobežota gandrīz visās Eiropas Savienības un Eiropas ekonomiskās zonas valstīs.
Taču šovasar, kā vēsta raidsabiedrība BBC, arī Āfrikas valstī Kenijā stājies spēkā plastmasas maisiņu aizliegums. Šajā valstī līdz šim ik mēnesi tika izlietoti aptuveni 24 miljoni plastmasas maisiņu. Tagad ikvienam, kurš neatļauti ražos, tirgos vai pārvadās šos plaši pazīstamos ķīmiskās rūpniecības produktus, draudēs līdz 38 000 dolāru liels naudassods vai pat līdz četriem gadiem ilgs ieslodzījums.
Šis Kenijā desmit gadu laikā ir jau trešais mēģinājums aizliegt šādu izstrādājumu izplatību. Nesen tiesa noraidījusi divu plastmasas maisiņu importētāju prasību atcelt aizliegumu, un tas beidzot var stāties spēkā. Tiesas spriedumā uzsvērts, ka vides aizsardzība ir daudz svarīgāka par biznesa interesēm.
Plastmasas maisiņu aizliegums jau ir spēkā tādās Āfrikas valstīs kā Dienvidāfrika, Ruanda un Eritreja. Šādi ierobežojumi, vismaz uz papīra, darbojas arī vairākos Indijas štatos, jo vidē nokļuvuši plastmasas maisiņi ir bijuši nāves cēlonis daudzām govīm, bet tās Indijā, kā zināms, tiek uzskatītas par svētiem dzīvniekiem.
Ko dara Latvijas likumdevēji un tirgotāji
Kopš 2017. gada 1. janvāra stājušies spēkā grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā, kas paredz paaugstināt nodokli par plastmasas iepirkumu maisiņiem. Grozījumi nosaka, ka par plastmasas maisiņiem, kuru biezums nepārsniedz 50 mikronus un viena maisiņa svars nepārsniedz 0,003 kg, iepriekšējo 3,70 eiro/kg vietā tagad būs jāmaksā 4,80 eiro. Nodoklis par maisiņiem, kas biezāki par 50 mikroniem, paaugstināts no 1,14 līdz 1,50 eiro/kg.
SIA "Zaļā josta" valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa skaidro, ka jau šobrīd Latvijā ir ieviestas vairākas metodes plastmasas maisiņu apjoma samazināšanai, piemēram, veikalos pie kasēm var nopirkt ne tikai plastmasas, bet arī papīra un auduma maisiņus un kartona kastes.
Savukārt SIA "Stockmann" un Latvijas Tirgotāju asociācijas pārstāvis Nils Silvests norādījis, ka tirgotāji ir ieinteresēti piedāvāt videi pēc iespējas draudzīgākus iepakojamos materiālus vai samazināt izsniedzamo daudzumu, bet tas nedrīkst palielināt izmaksas un mazināt konkurētspēju. Turklāt arī videi draudzīgākie tirgotāji ikdienā saskaras ar pircēju pretestību atteikties no plastmasas iepakojuma lietošanas. Pieredze liecinot, ka klienti uzstāj uz preces ievietošanu plastmasas maisiņā, dažkārt pat divu maisiņu lietošanu drošākai un higiēniskākai preces iesaiņošanai.
Tāpēc tirgotāju rokās ir stingrs arguments: kamēr patērētājs nemainīs savus paradumus, tirgotājs būs spiests pielāgoties pircēju prasībām un, piemēram, saiņot gaļu divos vieglās plastmasas maisiņos viena vietā.
Parādās jauni iesaiņojuma materiāli
Attīstoties tehnoloģijām, tiek izstrādāti arī jauni plastmasas materiāli, kuros iestrādātas piedevas, kas veicina, piemēram, vienreizlietojamo galda piederumu un arī plastmasas maisiņu vai preču iepakojuma sadalīšanos mikrofragmentos.
Pašlaik 70% Eiropas Savienības vieglās plastmasas maisiņu ražotāju lielākā vai mazākā mērā pārgājuši uz to izgatavošanu no biopolimēriem, taču lielākā daļa vieglās plastmasas maisiņu, ko izmanto ES valstīs, tiek importēti galvenokārt no Ķīnas. Īpaša kategorija ir tā dēvētie oksobioloģiski noārdāmie jeb oksonoārdāmie maisiņi, kas tiek izgatavoti, parastajai plastmasai pievienojot piedevas, kuras veicina plastmasas sadalīšanos mazās daļiņās. Tā kā šīs daļiņas paliek vidē, līdz ar to palielinot tās piesārņotību, šie maisiņi netiek uzskatīti par bioloģiski noārdāmiem un nav kompostējami kā, piemēram, kritušās koku lapas.
Plastmasas iepirkumu maisiņi tik drīz vēl nepazudīs
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) eksperte Rudīte Vesere "LV portālā" skaidro, ka Latvijā plastmasas iepirkumu maisiņu tirdzniecību un izplatīšanu neaizliegs, taču tiks veikti pasākumi, lai samazinātu to patēriņu.
Ministrija plāno izvērtēt Latvijas tirgū laisto un kopā ar preci realizēto plastmasas maisiņu veidus un apjomu, kā arī saprast, kādas ir iespējas šos maisiņus vākt dalīti, nodot atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai reģenerācijai. Tāpat VARAM plāno noteikt aizliegumu bez maksas izplatīt plastmasas iepirkumu maisiņus tirdzniecības vietās.
Tiks paaugstinātas arī nodokļu likmes. Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā paredz, ka maisiņiem, kuru svars nepārsniedz 3 gramus, nodokļu likme mainīsies no 3,70 eiro līdz 4,80 eiro par kilogramu, savukārt maisiņiem, kuru svars ir lielāks par 3 gramiem, – no 1,14 līdz 1,50 eiro par kilogramu.
Arī plastmasas maisiņu pārstrāde nenozīmē to, ka noteikta veida produkti turpmāk tiks ražoti mazāk; tie tiks ražoti tādos pašos apjomos, bet no otrreizējās pārstrādes izejvielām, proti, jauni atkritumu un iepirkumu maisiņi joprojām būs pieejami, bet to izgatavošanai nevajadzēs ražot aizvien jaunu polietilēnu, bet tiks izmantots jau esošais.
Tā vietā, lai veikalā vai tirgū nopirktos produktus liktu vairākos plastmasas maisiņos, daudzi pircēji lieto groziņus vai auduma somas.
Izglītot, ja citādi nevar
Tā kā cilvēku paradumi lietot plastmasas maisiņus strauji nemazinās, nevalstiskās organizācijas, kam rūp vide, cenšas izglītot sabiedrību gan par kaitīgumu, ko videi rada dabā izmētātie un atkritumos izmestie maisiņi, gan piedāvā alternatīvas, kā izvairīties no maisiņu lietošanas.
Piemēram, aktualizējot plastmasas maisiņu pārmērīga patēriņa radītās problēmas, vides piesārņojumu un draudus cilvēka veselībai, "Zaļā josta" piedāvā informatīvi izglītojošu īsfilmu "Plastmasas maisiņa ceļš". Filmā redzami dokumentāli kadri no pasaules piesārņotākajām vietām un plastmasas iepakojuma radītā piesārņojuma dēļ cietušajiem dzīvniekiem un putniem, sniegts ieskats maisiņu izgatavošanas un pārstrādes procesā, kā arī skaidrota pareiza rīcība ar plastmasas atkritumiem un iespējas plastmasu aizstāt ar videi draudzīgām alternatīvām.
Filmu "Plastmasas maisiņa ceļš" veidojis žurnālists Sandijs Semjonovs, būtiskākos vides aspektus uzsvēruši biologs un vides raidījumu vadītājs Māris Olte, Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore Sandra Muižniece-Brasa, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas eksperte Rudīte Vesere un citi nozares eksperti.
