Dzīvnieku draugiem, piecu nedēļu laikā uzņemot desmitiem stundu garu videomateriālu, izdevies fiksēt, ka ferma sivēnmātes nelikumīgi tur aizgaldos, kuros tās nespēj pat apgriezties. Eiropas direktīva aizliedz cūkas šādi ieslodzīt. Šo pārkāpumu gandrīz piecus gadus nespēj saskatīt Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), kas vienīgais drīkst ieiet cūku fermās, vēstīja raidījums "Nekā personīga".
Allažmuižas fermā audzē tūkstošiem cūku. Saimniecība specializējas sivēnu ražošanā. Dzīvnieku tiesību aizstāvji ir fiksējuši, ka uzņēmumā neievēro labturības prasības.
SIA "Baltic Pork" cūku fermā Allažu pagastā ir desmittūkstoš cūku 8 kūtīs. Tās piecu nedēļu garumā filmēja organizācijas "Dzīvnieku brīvība" aktīvists. Cilvēkiem no malas iekļūt cūku fermās nav iespējams, jo Latvijā plosās cūku mēris un pie dzīvniekiem nevienu nelaiž. Iespēja fiksēt fermā notiekošo radās, jo saimniecība meklēja cūkkopi. Dzīvnieku aizstāvis atsaucās uz sludinājumu un viņu pieņēma.
Cūku kūtīs viņš ieraudzīja, ka dzīvnieki iespiesti šaurībā. Savainotos un slimos dzīvniekus neārstē, bet nogalina. Daži darbinieki pret cūkām izturējās ar īpašu nežēlību, nepaklausīgos dzīvniekus sitot ar elektrošoku, informēja raidījums "Nekā personīga".
"Strādājot veselu mēnesi tur katru dienu, saproti, ka viņas vienu reizi dienā tiek barotas un pārējā laikā viņām nav tur ko darīt. Viņas ir iesprostotas tā, ka var pakāpties vienu soli uz priekšu un vienu atpakaļ. Principā neko citu viņas nevar darīt. Grauž stangas, skrāpējas gar bortiem, tām stangām, kurās viņas tur ir iesprostotas.
Industriālo cūkkopību regulē Ministru kabineta noteikumi, kas pieņemti ievērojot Eiropas Savienības direktīvu. Tie aizliedz turēt sivēnmātes norobežoti pa vienai, kā redzams uzņemtajos kadros. Izņēmums ir pirmās četras nedēļas pēc apsēklošanas un pēdējā nedēļa pirms atnešanās. Drīkst nošķirt arī agresīvās sivēnmātes. Aizgaldi jānodrošina ar cūku nodarbināšanai paredzētiem materiāliem – koksni, sienu vai zāģu skaidām," komentē "Dzīvnieku brīvības" aktīvists Juris So.
"Pētījuma ietvaros tika fiksēti arī citi pārkāpumi, piemēram, elektrošoka lietošana, sitot dzīvniekam pa galvu, vai dzīvnieku spārdīšana ar kājām, bet tie varbūt ir tādi atsevišķi gadījumi, kas attiecas uz kādu atsevišķu darbinieku, bet sistemātiski no fermas puses dzīvniekiem netiek nodrošinātas pamatvajadzības," norāda "Dzīvnieku brīvības" valdes locekle Katrīna Krīgere.
Norvēģiem piederošā sabiedrība "Baltic Pork" te saimnieko no 2000. gada. Firma ir no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Tam pieder vēl viena ferma, kas nodarbojas ar cūkgaļas ražošanu. "Baltic Pork" apgrozījums 2016. gadā bija gandrīz seši (5,9) miljoni eiro, peļņa deviņsimt tūkstoši.
"Baltic pork" atzīst, ka cūkām nav nodrošināti pakaiši, jo ievest dabiskus materiālus fermā nedrīkst. Ir risks ievazāt cūku mēri. Pārmetumus par sivēnmāšu ilgstošu turēšanu sprostos uzņēmums noraida, vēstīja raidījums "Nekā personīga".
"Uzreiz varu pateikt, ka tas neatbilst patiesībai. Mums visas cūku labturības prasības tiek ievērotas," raidījumam komentēja SIA "Baltic Pork" pārstāvis Andris Jēkabsons. Arī noskatoties video, firmas pārstāvis liedzās, ka nepareizi turētās cūkas filmētas viņa fermā.
"Aktīvists tur strādāja piecas nedēļas, viņš bija lielākajā daļā fermas, darbojās astoņos korpusos un redzēja visu ražošanas sistēmu, tur nav nekādu šaubu, ka šis likums tiek pārkāpts sistemātiski, apzināti un nepārtraukti," norāda "Dzīvnieku brīvības" valdes locekle Katrīna Krīgere.
Noskatoties dzīvnieku tiesību aizstāvju safilmēto, Pārtikas un veterinārais dienests izlēma veikt atkārtotu labturības pārbaudi fermā Allažmuižā, informēja raidījums "Nekā personīga".
"Pārbaudes laikā mēs pārbaudījām visu fermu, izņemot atnešanās korpusu. .. Ir konstatēts pārkāpums vienā no fermas korpusiem – 96 sivēnmātes nedēļu pirms atnešanās netika turētas grupās, bet individuālajos aizgaldos. Mēs sarakstījām pārbaudes protokolu, un ir uzsākta administratīvā lietvedība," raidījumam stāstīja PVD Novietņu uzraudzības daļas vadītājas vietniece Rudīte Vārna.
Ja aizdomas par pārkāpumiem apstiprināsies, uzņēmumam draud administratīvais sods. Tas var būt no dažiem simtiem līdz dažiem tūkstošiem liels. Dzīvnieku tiesību aktīvisti uzskata, ka Pārtikas un veterinārais dienests plaši tulko Eiropas direktīvas noteikumus. Direktīva prasa, lai fermeri sivēnmātes tur baros, noteikta lieluma aizgaldos. PVD pieļauj, ka šajos aizgaldos var būt atsevišķi mazāki nodalījumi. Fermās, kas uzbūvētas pirms stingrāko labturības prasību ieviešanas, sivēnmātes turēja aizgaldos pa vienai. Uzņēmējam tā ir izdevīgāk, jo tad dzīvniekus ir vieglāk un lētāk apkopt, skaidrots raidījumā "Nekā personīga".
Fermā atrodamās ražošanas iekārtas bija atļautas līdz 2012. gada beigām. Neskatoties uz to, ka ferma tā arī netika pārbūvēta, PVD piecus gadus no vietas nav konstatējis fermas neatbilstību Latvijas likumiem un ES direktīvām, norāda "Dzīvnieku brīvības" pārstāvji.
"Ir izslēgta iespēja, ka fermas darbinieki būtu varējuši noslēpt pārkāpumus no PVD inspektoriem, jo fermas iekārtojums pat teorētiski nepieļauj tik liela skaita grūsnu sivēnmāšu turēšanu atbilstoši likuma prasībām. Neskatoties uz to, nedz ikgadējā inspekcijā augustā, nedz vairāku PVD darbinieku veiktajā ārkārtas pārbaudē nedēļu vēlāk dienests nevēlējās vai nespēja atklāt fermas nelikumīgo darbību," skaidro dzīvnieku tiesību aktīvisti.
"Regulāri sastopoties ar šādu PVD darbu, rodas iespaids, ka uzraugošais dienests ne tikai nevēlas konstatēt dzīvnieku labturības pārkāpumus, bet arī cenšas diskreditēt trauksmes cēlēju iegūto informāciju, nereti nostājoties likumpārkāpēju pusē. Šāda PVD rīcība raida skaidru signālu, ka uz dzīvnieku aizsardzības likuma pārkāpšanu iestāde skatās caur pirkstiem, radot pārkāpējos visatļautības sajūtu. Kā redzams praksē, ja, pārkāpjot likumu, var nopelnīt vairāk, daudzi ražotāji to nevilcinās izmantot, kamēr sabiedrības intereses uz dzīvnieku aizsardzību tiek atstātas novārtā," norāda "Dzīvnieku brīvības" pārstāvji.
