Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Maršruta izpēti vada pieredzējušais vides un tūrisma eksperts Juris Smaļinskis, pārstāvot projekta vadošo partneri "Lauku ceļotājs". Visos pārgājiena posmos pievienojas iesaistīto pašvaldību teritoriju pārstāvji, vietējie uzņēmēji un iedzīvotāji, tūrisma informācijas centru darbinieki, kā arī pārgājienu entuziasti un interesenti, informē Latvijas Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" pārstāvji.

Kopā pārgājienā šovasar pavadītas 24 dienas un noieta visa Latvijas piekraste no Nidas līdz Ainažiem. Pieveikti vairāk nekā 600 km, dienā vidēji noejot ap 25 km, un tas izrādījies esam pa spēkam arī jaunākajam pārgājiena dalībniekam, kuram ir 7 gadi. Gājienā piedalījušies aptuveni 320 dalībnieku ne tikai no Latvijas, bet arī no Lietuvas, Šveices, Izraēlas un Nīderlandes. Piekrastē apsekoti vairāk nekā 650 tūrisma objekti.

"Cik tālu vēl jāiet?" – tāds bija pārgājiena dalībnieku visbiežāk uzdotais jautājums vadītājam Jurim Smaļinskim. Viens no izpētes pārgājiena uzdevumiem ir noskaidrot, kādi pakalpojumi piekrastē nepieciešami gājēju labsajūtai. Redzams, ka informācija par maršrutu ir viena no pamatvajadzībām un tai ir jābūt pieejamai visos veidos – gan kartēs un informācijas bukletos, gan norādēs un informācijas stendos, gan arī no vietējiem iedzīvotājiem, veikalos, kafejnīcās un citās sabiedriskās vietās, skaidro tūrisma asociācijas pārstāvji.

Par vietējo iedzīvotāju un uzņēmēju viesmīlību pārgājiena dalībnieki pārliecinājās vairakkārt, kad tika sagaidīti liedagā gan ar siltu zupu, gan atspirdzinošiem dzērieniem, gan aizraujošiem stāstiem. Varam secināt, ka pārgājiens gar jūru ir laba brīvdienu iespēja ne tikai neskartas dabas cienītājiem, bet arī tādiem ceļotājiem, kuri vēlas pa ceļam ieturēt pusdienas mājīgā krodziņā vai nakšņot ar ērtībām viesu namā. Atliks vien izvēlēties sev piemērotāko posmu iešanai ar attiecīgu infrastruktūru, jo, balstoties pārgājiena pieredzē, taps ceļvedis "Kājām gar Baltijas jūras piekrasti".

Apkopoti arī spilgtākie iespaidi un posmi pārgājiena Latvijas posmā: visraitākais solis bija Jūrmalā un Vecāķos, kur izcilas un taisnas pludmales bez slīpuma, bet par fiziski izaicinošāko posmu var atzīt Staldzenes stāvkrastu vētras laikā. Daudz bija vientuļu pludmaļu – no Lietuvas robežas līdz Liepājai atsevišķi posmi, starp Liepāju un Ventspili un Staļģenes, kā arī Irbes apkaimē. Vispiesārņotākais posms bija pirmajos pārdesmit kilometros no Lietuvas robežas. Savukārt sacensībā par romantiskāko saulrieta vērošanas vietu ierindojas: Vidzemes piekraste no Saulrieta takas, Saulkrasti, Svētciema pludmale un saulrieti no Kurzemes stāvkrastiem, norāda tūrisma asociācijas pārstāvji.

Cerot uz saulainu un siltu atvasaru, 2. septembrī Iklā, uz Latvijas-Igaunijas robežas, tiks atsākts izpētes pārgājiens nu jau Igaunijas piekrastē, kur maršruta gaita krietni vien atšķirsies no Latvijas posma – būs daudz meža ceļu, vietām tiks iets arī pa veco Rīgas ceļu. Tallinu sasniegt plānots oktobra sākumā.

Tāpat kā Latvijas posmā, interesenti var pievienoties apsekojuma pārgājienam, paši gan parūpējoties par transportu, ēdienu un naktsmītnēm. Igaunijas apsekojuma grafiks ar pieturas punktiem, laikiem un dienā veicamajiem attālumiem atrodams www.facebook.com/estlathiking vēsta asociācijas pārstāvji.