Mazā planēta jebšu asteroīds, kas turpmāk nesīs Baldones vārdu, pie debess juma gan nav viegli ieraugāma. Baldone ir arī viena no četrām vietām, kur Latvijas teritorijā nokritis meteorīts – tas noticis 1890. gadā.
“Baldone” ir jau 15. asteroīds Saules sistēmā, kura vārds saistīts ar Latviju, taču pirmo reizi asteroīda atklājums noticis, asteroīdu vērojot no mūsu valsts, pārējos dāvājuši ārvalstu pētnieki. Ievērojamais zvaigžņu pētnieks Ilgmārs Eglītis, Latvijas Universitātes (LU) Astronomijas institūta Astrofizikas observatorijai Baldones Riekstukalnā vadītājs, katru skaidro nakti pavada Baldonē pie Baltijā lielākā Šmita teleskopa. Tieši vienā no šīm naktīm 2008. gadā viņš atklājis līdz tam nereģistrēto asteroīdu. Izturējusi laika pārbaudi un novērota atkārtoti, jaunatklātā mazā planēta, kas līdz šim tika dēvēta par “AU101” tagad tikusi pie nosaukuma. Asteroīds novērots četras reizes. Debess velvē ap savām orbītām riņķo arī tādi Latvijai uzdāvināti asteroīdi arī Artmane, Vasks, Rīga un Krišbarons.
“Baldone” ir milzīgs akmens bluķis, kura diametrs tiek lēsts ap pusotru kilometru, asteroīda sastāvā, visticamāk, ir arī metāls. Nav iespējams pilnīgi precīzi noteikt planētas sastāvu – to varētu uzzināt vien tad, ja nākotnē cilvēks dosies misijā uz Jupiteru vai Marsu, bilst I. Eglītis. “Baldone” nav diez ko apaļa – tā ir sarežģītas formas un, iespējams, nedaudz atgādina cigāru. Uz tās virsmas ir daudz krāteru, jo mazo planētu nereti traumē mazāki asteroīdi, kas traucas garām.
Kā stāsta I. Eglītis, Baldones Šmita teleskops tieši piemērots asteroīdu, komētu, jaunu oglekļa zvaigžņu, kā arī novu meklēšanai Andromedas galaktikā – šai lauciņā Baldones panākumi ir vērā ņemami. “Baldones” orbītas aprēķinus gan veicis Lietuvas astronoms Kazimiers Černis – baldonieši cieši sadarbojas ar kaimiņvalsts astronomiem, jo Latvija ļoti mazus līdzekļus novirza LU Astronomijas institūtam – tikai aptuveni 50 000 latu gadā, par ko jāuztur divas observatorijas – Baldonē un Zemes mākslīgo pavadoņu novērošanas stacija Rīgā. Tādēļ mūsu pētniekiem neatliek nekas cits kā priecāties par pētnieku palīdzību no citām valstīm. Sadarbojoties ar Starptautiskās Astronomijas savienības Mazo planētu centru ASV un Viļņas Teorētiskās fizikas un astronomijas institūtu, I. Eglītim ir izdevies ierakstīt pirmā Latvijā atklātā asteroīda vārdu debesīs.
Diemžēl mājas apstākļos “Baldoni” novērot ir gandrīz neiespējami. “Kaut arī asteroīds “Baldone” ir pusotru kilometru liels. Brīdī, kad tas pietuvojas vistuvāk Zemei, tik un tā atrodas mūsu planētai tikai nedaudz tuvāk kā Saule – 135 miljonus kilometru tālu. To var novērot kā 19. lieluma zvaigzni, ja vērotājs ir nodrošinājies ar lādiņsaites matricu un ļoti ilgstošu ekspozīciju, kā arī teleskopam jābūt vismaz pusmetru lielam. Amerikā tādi ir, Latvijā – diez vai,” skaidro I. Eglītis. Arī pie zvaigžņotas debess kā spīdekli būs grūti pamanīt. “Kamēr mūsu civilizācija pastāvēs, “Baldones” vārds ir ierakstīts debesu velvē, jo to nekas neapdraud. Tuvākās planētas “Baldonei” ir Jupiters un Marss, taču arī tās ir pietiekami tālu,” paskaidro I. Eglītis.
/6baldone.jpg)
Ilgmārs Eglītis, Astrofizikas observatorijas Baldones Riekstukalnā vadītājs, rāda, kāda, visticamāk, izskatās mazās planētas “Baldone” virsma – nosēta krāteriem daudzo ievainojumu dēļ.