Līdz ar Latvijas brīvības atgūšanu luterāņu draudze atguva savu dievnamu – luterāņu baznīcu, kas ir arhitektūras un kultūras piemineklis.
Kā stāsta Vangažu evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Videmars Rumpēters, Vangažu baznīca ir piemineklis, tāpēc, lai to paplašinātu, izstrādāts projekts piebūvei, kurā atradīsies telpas laicīgām vajadzībām, piemēram, semināriem. "Piebūves pagrabā plānojam izvietot apkures ierīces, no kurām siltumu pievadīsim arī baznīcas telpām. Līdz ar to būs nepieciešami remonta un apdares darbi arī baznīcas iekšpusē. Kad nonāksim līdz ieceres tehniskajam projektam, varēsim veikt izmaksu aprēķinus, bet patlaban par tiem runāt ir pāragri," viņš skaidro.
Baznīcai nepieciešams jauns altāris, un jau atrasts ir meistars, kurš to projektēs un izgatavos – kāds mācītājs. Baznīcai nepieciešamas arī ērģeles. "Tā kā Vangažu baznīca ir ļoti sena, no vienas puses būtu labi, ja mums pavērtos iespēja uzstādīt senas ērģeles. Zinu, ka dažas baznīcas kā dāvinājumu ir saņēmušas ērģeles no Zviedrijas un Vācijas dievnamiem, kurās draudzes sarukušas tik mazas, ka vairākas apvienojušās vienā baznīcā. Taču senas koka ērģeles ir grūti uzturēt, tāpēc apsveram iespēju iegādāties elektroniskās ērģeles. Skaņa tām ir laba, un to apkope un uzglabāšana ir vieglāka, tāpēc vairāk sliecamies uz šo risinājumu," stāsta mācītājs.
Vangažu pirmo kapelu no koka 1644. gadā uzcēla zemnieki. Mūra celtni uzbūvēja un iesvētīja 1789. gadā. Pirmā pasaules kara laikā dievnamu nopostīja, bet uz tā drupām pēc arhitekta Paula Kundziņa meta uzbūvēja un 1935. gadā iesvētīja atjaunoto dievnamu. Pēc gada baznīcas zvanu tornī uzstādīja Liepājā izgatavotu čuguna zvanu ar uzrakstu "Modini! Aicini! Pavadi!".
Padomju laikā baznīcas telpas izpostīja un tur ierīkoja noliktavu. 90. gadu sākumā, kad Latvija no jauna ieguva brīvību, Inčukalna evaņģēliski luteriskā draudze atguva savu baznīcu un tās zemes. Dievnamu restaurēja un 1992. gadā baznīcā atsākās dievkalpojumi.