Eksperti skaitīs dabu
Faktiski dabas skaitīšana neizskatīsies tik dramatiski un meža zvēri var gulēt mierīgi. Galvenā dabas skaitīšanas aktivitāte ir biotopu* jeb dzīvotņu kartēšana.
Jāpiebilst, ka vēl projektā paredzēta arī 20 īpaši aizsargājamu dabas teritoriju dabas aizsardzības plānu izstrāde, lai saskaņotu dabas aizsardzības, dabas resursu izmantošanas un reģiona ilgtspējīgas attīstības intereses. Šiem plāniem ir ieteikuma raksturs.
Tāpat izstrādās piecu sugu aizsardzības jeb apsaimniekošanas plānus sugu grupai "Roņi", sugu grupai "Pūces", dīķa naktsikspārnim, platausainajam sikspārnim un sugu grupai "Dzeņveidīgie".
Kā izskatās biotopu kartēšana?
Latvijas dabu, ieskaitot mežus, laukus un ūdeņus, apmeklēs zinoši dabas eksperti, kas uzmanīgi lūkosies apkārt, klusībā purpinās citiem nesaprotamus vārdus latīniski un brīžiem kaut ko pierakstīs līdzpaņemtās kartēs un anketās. Savukārt, jau telpās profesionāļi apkopos lapās sarakstīto, un darba beigās būs skaidrs, piemēram, cik no Latvijas teritorijas var uzskatīt par atbilstošu Eiropas Savienības aizsargājamam biotopam ar numuru: 7220 – avoti, kas izgulsnē avotkaļķus, cik biotopam 7140 – pārejas purvi un slīkšņas, cik 91E0 – aluviāliem mežiem, vai kādam citam biotopam.
Aiz visa vienkāršā kā parasti slēpjas sarežģīta mašinērija, kurai jānodrošina gan ekspertu mācības, gan darba organizēšana un kontrole, kā arī datu apstrāde, lai būtu skaidrs, kur un kāds biotops atrodas, kur ir robežas, un tam visam jābūt datorizētam gan tagad, gan tālā nākotnē viegli lietojamā veidā.
Faktiski šo var salīdzināt kaut vai ar ievārījumu burciņu saskaitīšanu pagrabā, preču inventarizāciju noliktavā vai ielūkošanos maciņā, lai varētu saplānot izdevumus. Viens no dīvainākajiem vairākkārt publiski izskanējušiem argumentiem pret biotopu inventarizāciju ir bijis, ka nevajag neko pētīt, jo var atrasties kas ļoti vērtīgs un tādējādi ierobežot saimniekošanu un peļņas gūšanu. Zināma savdabīga loģika te ir – tas ir tāpat, kā skatoties uz luksoforu, var izrādīties, ka deg sarkanā gaisma un tāpēc būs jābremzē un jātērē laiks stāvēšanai. Vai tāpēc labāk neskatīties luksoforā? Biotopu kartēšana nav nekas unikāls Latvijai.
Mūsu kaimiņvalstis (Igaunija un Lietuva) to ir paveikušas – Igaunija jau agrāk, bet Lietuva – pirms dažiem gadiem, un nav dzirdēts, ka tur būtu nopietni apšaubīta nepieciešamība gūt skaidrību par dabas vērtībām.
FOTO: Koki, ķērpji un piepes zinošam ekspertam var daudz pastāstīt par meža bioloģisko vērtību.
Ieguvumi gan ierēdņiem, gan zemju īpašniekiem
DAP ģenerāldirektora vietniece Gunta Gabrāne stāsta, ka dabas vērtību apzināšanas mērķis ir iegūt zinātniski pamatotus datus par dabas vērtību reālo situāciju valstī. Līdz šim ir bieži bijis tā, ka dažādu nozaru pārstāvjiem ir dažādi priekšstati par to, cik un kur ir dabas vērtības, tāpēc nepieciešami droši dati, uz ko balstīties. Skaidrība par sastopamajām dabas vērtībām ļauj plānot saimniecisko darbību, rēķinoties ar īpaši aizsargājamo sugu un biotopu izplatību konkrētā teritorijā, rodot saskaņu starp saimniecisko darbību un dabas saglabāšanu.
Savāktie dati atvieglos dzīvi ne tikai valsts pārvaldes darbiniekiem. Kā uzsver Gunta Gabrāne, zemes īpašnieku, valsts un pašvaldības iestāžu darbinieku ieguvums no veiktās Latvijas dabas vērtību apzināšanas būs vienkāršotas administratīvās procedūras, piemēram, iespēja samazināt termiņus dažādu atļauju un saskaņojumu saņemšanā, jo nebūs atkārtoti jāpiesaista eksperts kādas teritorijas apsekošanai. Gadās situācijas, kad eksperts nevar ātri sniegt atzinumu, piemēram, ziemas sezonā sniega sega neļauj pienācīgi izpētīt teritoriju, jo nav redzama zemsega. Savukārt zemju īpašniekiem gadījumos, kad tiek prasīti mežu apsaimniekošanas plāni, samazināsies izdevumi, jo biotopu apzināšana jau būs veikta.
Zālāju biotopu izplatības un kvalitātes apzināšana nepieciešama, lai veicinātu bioloģiski vērtīgo zālāju apsaimniekošanu un uzlabotu Lauku attīstības programmas atbalsta maksājumu piešķiršanu īpašumu apsaimniekotājiem. Proti, ja atbalstam pieteiktajā un apsaimniekotajā "0" kategorijas bioloģiski vērtīgajā zālājā tiks konstatēts biotops, bioloģiski vērtīgā zālāja kategorija un pieejamais atbalsta maksājums par platību būs lielāks. Runājot par purviem, zinot kopainu par biotopiem valstī, iespējams noteikt, kurus purvus pilnībā un ilgtermiņā paredzam nodot kūdras izstrādātājiem, bet kurās platībās –nodrošināt biotopu saglabāšanu.
Tomēr paredzēts kartēt ne visu Latviju. Ir teritorijas, kurās dabu šādi neskaitīs, piemēram, pilsētās (izņemot kāpas), intensīvi apsaimniekotās lauksaimniecības zemēs, kā arī teritorijās, par kurām jau ir pietiekama skaidrība. Kartēšanā iesaistīti līdz 200 dažādu nozaru ekspertu no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Interesants fakts: pirms vairākiem gadiem skaitot dabu Lietuvā, lielākā daļa ekspertu bija no Latvijas.
81% uzskata – nepieciešams apzināt Latvijas dabas bagātības
Nav pārsteigums, ka Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka Latvijas daba ir saudzējama un sargājama. DAP pasūtīta sabiedriskās domas aptauja, ko 2017. gadā veikusī SIA Mārketinga praktiķu ACADEMIA uzrādījusi, ka 94% iedzīvotāju Latvijas dabu uzskata par vērtību, kas ir saudzējama, bet 81% – par nacionālo lepnumu. Tāpat lielākā sabiedrības daļa domā, ka valstij nepieciešams apzināt Latvijas dabas bagātības (81%), un piekrīt apgalvojumam, ka rūpes par dabu ir rūpes pašiem par sevi (83%). Tādējādi var uzskatīt, ka Latvijas dabas vērtību apzināšanai ir liels sabiedrības atbalsts.
Interesantākais – apgalvojumam, ka Latvijas sabiedrība ir dabai draudzīga, piekrituši tikai 8% aptaujāto aptaujāto, par lielāko kaitējumu dabai atzīstot tur izmestus atkritumus (45%) un mežu izciršanu (31%).
Būtībā sabiedrība aptaujā vēsta, ka Latvijā ir vērtīga un saudzējama daba, bet uzrāda arī neapmierinātību, ka pret dabu nav pienācīgi laba attieksme. Tādas parādības kā atkritumi mežā un mežu izciršana ir redzama un vērtējama katram, kam gadās doties ārpus pilsētas. Savukārt saglabājušās dabas vērtības un bioloģiskās daudzveidības stāvoklis neprofesionālim ir grūtāk novērtējams. Tāpēc dabas skaitīšana un informēšana par rezultātiem būs ļoti derīga ne tikai profesionāļiem, bet arī visiem Latvijas iedzīvotājiem, lai iegūtu zinātniski korektu ainu par Latvijas dabu.
Ja izmantotas tradicionālās apsaimniekošanas metodes, kā pļavu noganīšana, ir lielāka iespēja atrast pļavu biotopus.
Pilnīgi neskartu dabas teritoriju vairs tikpat kā nav
Kartējot biotopes, ekspertus interesēs atrast un kartēt mūsu dabas vismazāk skarto, dabisko daļu. Kur gan slēpjas mūsu dabas lielākās vērtības? Vai Latvijā, kur nav ne augstu kalnu, ne tuksnešu, vispār iespējams atrast kādu dabas nostūri, kurā viss ir tik dabisks, ka tam nav redzama ne mazākā cilvēka saimnieciskā iejaukšanās? Dabas aizsardzības eksperts, biologs Viesturs Lārmanis stāsta, ka jārunā par teritorijām, kas ir tuvu dabiskām un bioloģiski vērtīgas, jo pilnīgi cilvēka neskartu ainavu Latvijā atrast ir grūti. Viena no tādām iespējām ir pavērot vietas, kur kāda upe, piemēram, Gauja mainījusi tecējumu un šajā vietā veidojas augu sega, kas nav piedzīvojusi aršanu, sēšanu, pļaušanu, koku ciršanu vai citas aktivitātes un ir tāda, kāda būtu, ja te cilvēki nekad nebūtu dzīvojuši. Bet tādu vietu ir maz, varbūt tikai 100–300 hektāru.
Vēl būtu iespēja sameklēt kādu veco priežu audzi nomaļā augsto purvu saliņā vai purvu tuvumā, uz dziļām kūdras augsnēm, līdz kurai modernā mežsaimniecība nav nokļuvusi. Ja šādu koku grupā ir 200–300 gadu vecas priedes, tad lielākā ietekme varētu būt, ka senākos laikos tajā var būt izcirsti tikai atsevišķi koki, jo modernajai mežsaimniecībai ar kailcirtēm un intensīvu mešu apsaimniekošanas ciklu ir tikai apmēram 150 gadu. Pirms tam raksturīgāk bija izcirst kokus nevis kailcirtes veidā, bet nepieciešamā veida un daudzuma kokus, piemēram, mājas būvniecībai.
Līdzīgi kā senatnē var izskatīties arī kāpas vai kāds sadzīves vai lauksaimniecības piesārņojuma neskarts ezeriņš, kas atrodas nevis pazeminājumā, kas savāc apkārtnes ūdeņus, bet gan paaugstinājumā. Viesturs Lārmanis uzsver, ka skaidrība par Latvijas dabas labāko – dabiskāko – daļu ļaus būt precīziem, sargāt dabas daudzveidību ar pēc iespējas mazākiem izdevumiem un izslēdzot pēc iespējas mazāk teritoriju no ekonomiskās aprites. Turklāt pēc kartēšanas darba beigām būs skaidrība ne tikai par dažādu biotopu izplatību Latvijā, bet arī par to stāvokli, jo tas var būt izcils, ļoti tuvs dabiskam vai arī stipri ietekmēts.
Bioloģiski vērtīga ir ne tikai cilvēka darbības maz skartā dabas daļa. Jāņem vērā, ka tā Latvijas dabas ainava, ko redzam pašlaik, veidojusies gadu simtos un pat tūkstošos, mijiedarbojoties dabiskajiem procesiem un arī cilvēka saimnieciskajai darbībai. Piemēram, ilgstoša pļavu apsaimniekošana, kā pļaušana un noganīšana, ļāvusi izveidoties un nostabilizēties daudzveidīgai augu, putnu un dzīvnieku sabiedrībai. Ja šīs pļavas tiek pamestas vai uzartas, tās zaudē savu vērtību kā bioloģiski daudzveidīgas vides uzturētājas. Pavērst šo procesu atpakaļ ir grūti, sarežģīti, un ir vajadzīgs daudz gadu. Tāpēc ir būtiski kartējot atrast vēl nezināmos bioloģiski vērtīgos zālājus, un ar maksājumu palīdzību veicināt to apsaimniekošanu tādā veidā, lai saglabātu dabas vērtības.
Jāgaida ekspertu apmeklējums
Gan pašvaldībām, gan zemju īpašniekiem katru gadu pirms kartēšanas uzsākšanas uz deklarētajām adresēm Dabas aizsardzības pārvalde nosūtīs informatīvas vēstules, lai informētu par aptuveno ekspertu apmeklējumu. Sugu un biotopu aizsardzības likums nosaka, ka zemes īpašniekiem un pastāvīgajiem lietotājiem ir pienākums neierobežot īpaši aizsargājamo sugu un biotopu izpēti, uzskaiti un kontroli. Visiem ekspertiem līdzi jābūt Dabas aizsardzības pārvaldes izdotām noteikta parauga eksperta apliecībām.
Daudzviet īpašnieki labprāt vēlētos uzzināt vairāk par to, kādas dabas vērtības tur sastopamas. Piemēram, rakstniece Dace Rukšāne, kurai ir īpašums gan ar mežu, gan pļavām, ar nepacietību gaidījusi eksperta vizīti, lai uzzinātu vairāk par dabas vērtībām, kas sastopamas viņas īpašumā. Lai gan bijusi tāda cerība, viņas pļavas nav atzītas par atbilstošām biotopam. Pļavās zied naktsvijoles, bet acīmredzot to daudzums un izplatība neatbilda biotopa prasībām. Būtu bijis interesanti iziet teritoriju kopā ar ekspertu, kura vizīti viņa gaidījusi, diemžēl tieši brīdī, kad ieradies eksperts, viņai bijis jādodas prom no īpašuma, un eksperta darba vērošana un interesējoši jautājumi izpalikuši. Varbūt pļavās noritēs dabiskošanās process un tās par biotopu kļūs pēc dažiem gadiem?
Saimnieki steidz rādīt savas bagātības
Biotopu eksperte Anete Pošiva Bunkovska
Kā gan izskatās pļavu biotopu kartēšana no eksperta skatupunkta? Ekspertes Anetes Pošivas-Bunkovskas stāsts par kartēšanu Dvietes pusē: "Līdz šim nebija gadījies būt Dvietes palienē, lai gan par upes atlīkumošanas projektu, lielajiem paliem un citiem brīnumiem bija gana daudz dzirdēts. Daugavpils botāniķi pierunāja, ka vajagot braukt tur kartēt – būšot interesanti. Tas tiešām ir īstais vārds, jo Dvietē ikvienā lielajā zālāju masīvā, kas pirmajā acu uzmetienā izskatās pēc "palienes, gan jau būs viens liels palieņu zālājs", ir visādi reljefa pacēlumi un pazeminājumi, kuros ir atšķirīgi augsnes un mitruma apstākļi, tādējādi – atšķirīgi zālāju biotopi. Lielākā daļa ir apsaimniekoti ar pļaušanu, ganīšanu vai abu kombināciju, un tāpēc lieliskā stāvoklī, prieks tādus kartēt. Un tik daudz Sibīrijas skalbju un jumstiņu gladiolu kā Dvietē reti gadās redzēt!
Arī cilvēki ir tikpat interesanti kā pati paliene, katrs ar savu stāstu par dzīvi un to, kā notiek saimniekošana. Gan paaudzēs saimniekojošas ģimenes, gan pilsētnieki, kas nopirkuši māju skaistā vietā un attīra no krūmiem un apsaimnieko pļavas vienkārši tāpēc, lai būtu skaisti, gan lielsaimnieki ar simtiem lopu, gan vienas-divu govju īpašnieki. Un visi savā ziņā lepni, ka viņiem ir tik īpaša dzīvesvieta, tāpēc ekspertam steidz rādīt zināmās vietas, kur aug īrisi un gladiolas, un stāsta par citām interesantām puķēm, ko redzējuši savās pļavās. Neviens neīgņojās, ka atrauts no darba, lai parādītu īsāko taciņu uz interesējošo zālāju; kāds saimnieks pat veda mani savā džipā pa ganībām (slapjākās vietas ņēma "uz ātrumu", lai tiktu pāri), jo tomēr gaļas lopi nav nekādas mājas gotiņas brūnaliņas. "Aizvedīsi meiteni uz ganībām? Viņai bail no govīm!" tā teikusi saimniece. "Nu ne gluži bail, bet pret tādas svara klases dzīvniekiem man ir zināms respekts," taisnojusies eksperte. "Ak, tad pret kaut ko tomēr jums ir respekts!" piebilst saimnieks, kas tikko izcelts no diendusas, un iet pēc džipa."
*Biotopi ir viendabīgas teritorijas, kuras apdzīvo kādas konkrētas dzīvnieku vai augu sugas, t.i., zālāji, meži, purvi, jūras piekraste un kāpas, upes, ezeri, iežu atsegumi.
