LIFE kalpo tādu izaicinājumu pārvarēšanai kā piesārņojums, vides ķimizācija, bioloģiskās daudzveidības iznīcināšana un klimata pārmaiņas.
Programmas galvenais mērķis ir veicināt ES vides un klimata politikas īstenošanu, piešķirot līdzfinansējumu projektiem, kas atbilst LIFE programmas noteiktajām prioritātēm un uzdevumiem. Kopš 2014. gada šajā finanšu instrumentā ietilpst divas apakšprogrammas "Vide" un "Klimats". Savukārt katra no tām iedalīta vairākās prioritātēs. Piemēram, Vides apakšprogrammā galvenās prioritātes ir "Vides un resursu efektivitāte", "Daba un bioloģiskā daudzveidība" un "Vides pārvaldība un informācija".
"Latvija LIFE programmas konkursos sāka piedalīties jau pirms iestāšanās Eiropas Savienībā," stāsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Dabas aizsardzības departamenta direktora vietniece un LIFE kontaktpersona Latvijā Ilona Mendziņa. "Šajā laikā tas bija viens no nedaudzajiem finanšu instrumentiem, uz kuriem mēs varējām pretendēt. Kopš 2000. gada esam veiksmīgi pieteikuši 48 projektus, saņemot 32 miljonus eiro LIFE līdzfinansējuma."
No iesniegtajiem projektiem 29 veltīti dabai, 15 – videi, trīs – klimata pārmaiņām un viens – organizatoriskās kapacitātes celšanai. Vēsturiski ļoti aktīvas pieteicējas bijušas vides nevalstiskās organizācijas, īpaši, Latvijas Dabas fonds un Baltijas Vides forums – Latvija. Projektu iesniedzēju starpā ir arī vairākas pašvaldības un augstskolas – Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte un Daugavpils Universitāte. Dabas projektu grupā dominē projekti sugu un biotopu aizsardzībai.
Atjaunots virsājs Ādažu militārajā poligonā.Veiksmes stāsti tepat, pie mājām
Rīgas reģionā īstenoti vairāk nekā 10 projekti, no kuriem kā veiksmīgākos I. Mendziņa piemin biotopu apsaimniekošanas projektus Ādažu militārajā poligonā. Šeit Latvijas Dabas fonds un Latvijas Ornitoloģijas biedrība sadarbojas ar Aizsardzības ministrijai pakļautajām iestādēm un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem Latvijas lielāko virsāju saglabāšanā. Lai rosinātu viršu augšanu, tika nocirsti krūmi un atsevišķi koki, kā arī aptuveni 400 ha platībā nopļauti atmirušie virši. Projekta vadošais partneris – Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs – ar Nacionālo bruņoto spēku karavīru un Valsts meža dienesta līdzdalību atmirušo viršu klajumos augāju atjaunoja ar kontrolētās dedzināšanas metodi.
Bioloģijas zinātņu doktores Māras Pakalnes vadībā mūsdienām īpaši aktuāli projekti realizēti pie Jaunmārupes Cenas tīrelī un Melnā ezera purvā. "No rūpnieciski izstrādātiem kūdras laukiem atmosfērā izdalās siltumnīcas efekta gāzes tāpēc, ka tos nesedz augājs, kas saista oglekli, slāpekļa dioksīdu un metānu," stāsta zinātniece. "Ar LIFE atbalstu esam šajos purvos panākuši hidroloģiskā režīma un dabiskā augāja atjaunošanos un tādējādi samazinājuši šo gāzu izplūdi."
Pašlaik Saulkrastu un Jaunķemeru piekrastē Dabas aizsardzības pārvalde, Saulkrastu pašvaldība un biedrība "Baltijas krasti" īsteno projektu "LIFE ekosistēmu pakalpojumi". Tas ievērojams ar to, ka viens no pirmajiem Latvijā aizsāk ekosistēmu pakalpojumu novērtēšanas metodi. Projekta laikā īstenots interesants pasākums apmeklētāju plūsmas organizēšanai Saulkrastu Baltajā kāpā. Lai veidotu saudzīgu attieksmi pret vidi, šeit novietoti atraktīvi vides dizaina objekti, kas piesaista gan bērnu, gan pieaugušo uzmanību. Cilvēkiem līdzās uz soliņiem sēd koka zaķi un eži, gājēju taku šķērso dekoratīvu kukaiņu "iela"... Neparastie veidojumi liek aizdomāties, ka cilvēks šajā acis priecējošajā ekosistēmā nav viens un it kā nevilšus ietekmē kāpas apmeklētāju uzvedību.
Vides dizaina objekti Saulkrastos. Ežu mamma Frīda sargā savu bērnu miegu un aicina apmeklētājus netrokšņot. Savukārt Zaķis Fredis mudina apmeklētājus nemēslot dabā.Atbalsta vienība nedrošajiem
2016. gadā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācija sāka LIFE projektu "Kapacitātes palielināšana LIFE programmas ieviešanai Latvijā". Tā mērķis ir palielināt sekmīgo LIFE programmas projektu apjomu, sniedzot palīdzību projektu pieteicējiem un realizētājiem. Projektā iesaistīto cilvēku komandu sauc par LIFE Atbalsta vienību.
"Līdz šim galvenās problēmas LIFE programmas popularitātei Latvijā radīja informācijas trūkums, kā arī izveidojušies stereotipi, piemēram, šī programma ir sarežģīta un paredzēta tikai dabas aizsardzības projektiem, ko īsteno nevalstiskās organizācijas," stāsta Latvijas LIFE Atbalsta vienības vadītājs Jānis Vēbers. "Mūsu mērķis ir šos uzskatus mainīt. Ar LIFE programmas palīdzību iespējams īstenot gandrīz jebkuru ideju, ja vien tā vērsta uz vides aizsardzību un klimata pasākumiem un projekta iesniedzējs spēj pamatot reālos vides ieguvumus un kvantificēt tos. Atbalsta vienība cenšas celt sabiedrības informētības un izpratnes līmeni par LIFE programmu un individuāli konsultē projektu iesniedzējus projektu iesniegšanas fāzē."
Par izplatīto viedokli, ka LIFE projekta īstenotāji ir apgrūtināti ar smagnēju, birokrātisku atskaišu sistēmu, J. Vēbers saka: "Ņemot vērā, ka LIFE programmas finansējums ir publisks, projekta īstenotājam ir pienākums sīki atskaitīties par šī finansējuma racionālu izmantošanu. Atskaitīšanās nav vienkārša, taču nav tik sarežģīta, lai projekta īstenotājam, kurš dara visu pēc iepriekš izveidota darba un budžeta plāna, sagādātu problēmas. Protams, dzīvē notiek dažādi, tāpēc grozījumi ir iespējami katrā projektā un LIFE programma šajā ziņā ir pietiekami elastīga, jo pieļauj korekcijas starp budžeta pozīcijām 20% apmērā bez saskaņošanas ar Eiropas Komisiju. Tāpat katram projektam pieejami 7% no kopējām projekta izmaksām administratīvo izmaksu segšanai, par kurām nav jāatskaitās."
Ja zināma vides problēma – lielisks sākuma punkts
Gribētāju iesaistīties vides aizsardzībā un saņemt tam finansējumu, iespējams, ir daudz. Tikai parasti rodas jautājums: "Ar ko sākt?"
"Visīsākais padoms ir: atrodiet problēmu, sāciet no tās," aicina J. Vēbers. "Ja projekta pieteicējam ir zināma vides problēma, ko vajadzētu risināt, tas ir lielisks sākumpunkts. Lai pārliecinātos, ka identificētais vides jautājums ir nozīmīgs arī ES kopumā, ir vērts ielūkoties LIFE Regulā, kur norādītas Vides apakšprogrammas tematiskās prioritātes un projektu tēmas.
Radies maldīgs priekšstats, ka LIFE projektu pieteicējiem visos gadījumos jābūt inovatīviem. "Ne vienmēr nepieciešams sākt ko pilnīgi jaunu," stāsta J. Vēbers. "Dabas un bioloģiskās daudzveidības, kā arī pielāgošanās klimata pārmaiņām un klimata pārmaiņu mazināšanas prioritārajās jomās atļauti arī paraugprakses projekti, kuros piemērotas zināmas un efektīvas metodes, kamēr Vides un resursu efektivitātes prioritārajā jomā tiek gaidītas inovācijas un nebijuši risinājumi. Protams, ja projektā piedāvā kādu jaunu, līdz šim neieviestu risinājumu vai paņēmienu, tas vienmēr ir apsveicami un atbalstāmi. Tagad ir piemērots brīdis, lai LIFE Atbalsta vienībā pieteiktos bezmaksas konsultācijām."
LIFE programmas atbalsts vienam projektam ir ne vairāk kā 60% no kopējām uz projektu attiecināmām izmaksām. Atsevišķām projektu kategorijām – līdz pat 75%. Pārējā finansējuma daļa jānodrošina projekta īstenotājam. Daļējai pārējo izmaksu segšanai konkursa kārtībā pieejams nacionālais finansējums, kura apmērs ir atkarīgs no iesniedzēja juridiskā statusa: valsts iestādēm – līdz 40%; citām juridiskajām personām – līdz 30%.
Mazais ērglis.Labākie un labākie no labākajiem...
Katru gadu Eiropas Komisija izvērtē labākos LIFE projektus un "Labākos no labākajiem" ("Best of the best").
2013. gadā par "labāko no labākajiem" atzīts mūsu kaimiņu igauņu projekts Emajogi upes un vecupju ekosistēmas atjaunošanai. Pagājušajā gadā kā pēdējo 25 gadu labākais apbalvots zviedru projekts "Dyemond Solar", kurā izstrādāta ražošanas līnija augsti efektīvu Saules paneļu šūnu drukāšanai uz dažādām – cietām vai mīkstām – virsmām. Turklāt šī ražošanas metode ir videi draudzīga, bez toksiskām emisijām, kas ļauj izmēģinājumu rūpnīcai atrasties Stokholmas centrā. Šī ambiciozā projekta kopējais budžets bija 3 522 312 eiro, tajā skaitā 1 735 846 eiro no LIFE. Tagad jaunā iestrāde jau veiksmīgi komercializējusies.
Visaktīvāk projektus veido Dienvideiropā. Spānija, Itālija un Grieķija katru gadu iesniedz aptuveni 50 projektu, no kuriem vairāki regulāri iekļūst "labāko no labākajiem" un "labāko" sarakstā.
Latvijā izstrādātie projekti diemžēl nav bijuši visvislabākie, tomēr varam būt gandarīti, ka pēdējos piecos gados mūsu projekti trīs reizes ierindojušies labāko sarakstā. 2012. gadā Eiropas Komisija atzinīgi novērtēja Latvijas Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" projektu "Vides politikas un pārvaldības priekšlikumu izstrāde, demonstrējot tūrisma attīstības ieguvumus vides, sociālajā un ekonomikas jomā Slīteres Nacionālajā parkā", 2013. gadā – Rīgas domes projektu "Rīgas pilsētas virszemes ūdeņu ietekmju novērtēšana, novēršana un ekoloģiskā stāvokļa uzlabošana", 2014. gadā – Latvijas Universitātes projektu "Augstā purva biotopu atjaunošana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās Latvijā."
Gan mums, gan citiem vēl jāmācās
Augstā purva biotopu atjaunošanas projekta vadītāja bioloģe Māra Pakalne stāsta, ka viņas kolēģi no Vācijas, Dānijas, Holandes un Polijas labprāt brauc uz Latviju mācīties. "Mums ir gan purvi, gan rezultatīva pieredze, kā atjaunot izstrādātos kūdras laukus. Vācijā purvi ir degradēti tā, ka dažos no tiem pat pēc vairāk nekā 30 gadu ilgiem pūliņiem un milzīgu finanšu resursu ieguldīšanas dabiskā veģetācija neatjaunojas," teic M. Pakalne.
J. Vēbers domā, ka no citām Eiropas valstīm mums būtu jāmācās realizēt apjomīgus, ambiciozus projektus, kam nepieciešamas lielas partneru grupas, ilgstoši koordinēšanas darbi. "Viss cits mums ir," viņš saka, "gan zinātnieki, gan uzņēmēji, gan entuziasms."
Ražīgākais Latvijā – Latvijas Dabas fonds
Ražīgākais LIFE projektu izstrādātājs ir Latvijas Dabas fonds (LDF). Kā stāsta šīs sabiedriskās organizācijas direktors Ģirts Strazdiņš, fonds ir viens no pirmajiem Latvijā, kas 2001. gadā saņēma LIFE finansējumu. Līdz šodienai apstiprināti pavisam astoņi fonda iesniegtie LIFE projekti.
Fonda prioritātes ir biotopu un reto sugu aizsardzība. Pirmais LIFE programmas projekts bija Ingas Račinskas organizētā Engures ezera dabas parka aizsardzības plāna ieviešana, savukārt pašlaik Engures un Papes ezeros rit Ģ. Strazdiņa vadītais projekts, kura mērķis ir atjaunot lielajam dumpim piemērotu biotopu.
Fonda direktors par īpaši nozīmīgu uzskata Jāņa Ķuzes izloloto projektu "Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā". "Esam atbildīgi par šīs sugas aizsardzību, jo pēc esošiem aprēķiniem Latvijā dzīvo 40% Eiropas Savienībā sastopamās mazā ērgļa populācijas un vairāk nekā 10% – visas pasaules populācijas," stāsta Ģ. Strazdiņš. Projekta uzdevums ir apzināt mazā ērgļa ligzdošanas vietas un nodrošināt to aizsardzību, veidojot mikroliegumus. Vietās, kur ligzdas izvietotas blīvāk, piemēram, Madonas apkārtnē Kujas dabas parkā un Lubāna mitrāja Grīvu salā, fonds plāno atjaunot aizaugušās pļavas.
Projektā ar entuziasmu iesaistījies vietējās zemnieku saimniecības "Tīravoti" īpašnieks, kurš apņēmies par LIFE programmas līdzekļiem attīrītajās pļavās ierīkot ganības. "Varam būt lepni, ka Kujas dabas parkā ir lielākais mazā ērgļa ligzdu koncentrācijas blīvums pasaulē," saka Ģ. Strazdiņš.
