Pašlaik visā Eiropā norit "Eiropas iedzīvotāju Klimata kauss", kura ietvaros mājsaimniecības aicinātas samazināt arī savu enerģijas patēriņu. Šajā akcijā nolēmis iesaistīties arī Juris Rudzītis.
Datorizēta mājas pārvaldīšana
"Esmu ieguldījis daudz intelekta, lai panāktu automātiskāku un efektīvāku mājas pārvaldīšanu. Viens no galvenajiem ir nelielais datoriņš, ar kura palīdzību varu taupīt gan ūdeni, gan elektrību," stāsta Juris. "Jaunajās mājās un projektos, lai no krāna uzreiz tecētu silts ūdens, strādā cirkulācijas sūknis, kas dzen silto ūdeni pa caurulēm, kas nāk uz krānu.
Tas, protams, ir ērti, bet no enerģijas zuduma viedokļa nav labi. Jo vairāk ūdens cirkulē, jo vairāk siltuma zaudē. Vienalga, vai caurule ir nosiltināta vai nav, siltuma zudums ir. Parasti mājās uzliek cirkulācijas sūkni un tas darbojas 24 stundas diennaktī. Bet mēs to saslēdzām ar datoru un ieprogrammējām tā, ka tas darbojas tikai no rītiem un vakarā. Turklāt arī tajos laika posmos sūknis nedarbojas nepārtraukti. Divas minūtes padzen silto ūdeni un piecas minūtes nedarbojas, bet tik un tā tiek nodrošināts, ka krānā visu laiku ir silts ūdens."
Ūdeni silda saule
Pirms diviem gadiem pašu līdzekļiem uz mājas jumta uzstādījuši saules baterijas. "Tagad ir atbalsta programmas, kur pusi iztērētās naudas var saņemt atpakaļ, bet mēs uzstādījām vēl laikā, kad tas bija jādara pilnīgi pašu līdzekļiem. Man tas bija sava veida eksperiments, jo māja atrodas neparocīgā leņķī un jāveido sarežģīta saules bateriju konstrukcija. Tomēr tagad ar četru kvadrātmetru plašām saules baterijām, vasarā var uzsildīt 300 litru ūdens boileru līdz 50–60 grādu temperatūrai," atklāj Juris.
Viņš skaidro, ka ziemā gan saules baterijas efektīvi nestrādājot. "Pamatots ieguldījums siltuma bilancē sākas ar 1. aprīli un beidzas 1. oktobrī," paskaidro mājas saimnieks. Daudz neesot trūcis, lai baterijas pasūtītu no Ķīnas, taču laikus atklājies, ka maksimālais darbības laiks tām ir pieci gadi. "Teorētiski lētākas, bet praktiski – dārgākas. Beigās lēmām par labu vācu baterijām, kas kalpos vismaz 20 gadu," vērtē Juris.
Dabai draudzīga sadzīves ķīmija
Juris stāsta, ka internetā izpētījis un iepazinies ar informāciju gan par mazgājamiem līdzekļiem, gan sadzīves higiēnas līdzekļiem, ķīmijām un sapratis: daudz no tā visa, kas atrodams veikala plauktos, ir ļaunuma kalngals. Piemēram, "Domestos", Juris uzsver. Ģimenē drēbju mazgāšanai tiek izmantots "Kastanis", kas ietilpst ekoloģisko mazgāšanas līdzekļu kategorijā, nevis tik populārie pulveri.
"Esam pārliecinājušies, ka arī "Kastanis" jālieto minimālos daudzumos un nav nepieciešamības pārspīlēt. Vienai mazgāšanas reizei pietiek ar vienu vāciņu. Nesen Čehijā nopirku ziepju riekstu čaumalas, ko lieto mazgāšanai pulvera vietā," stāsta Juris. Trauku mazgāšanai ģimene izmanto "Zilgmi", kas arī esot dabai draudzīgāks līdzeklis.
Daudzreizlietojamie pamperi
Šobrīd Rudzīšu ģimenē gaidāms trešais bērns, un, domājot par autiņiem, viņi nolēmuši izmantot daudzreizējos auduma autiņus. "Agrāk tie bija vienkārši sasienami autiņi un varbūt neērti, bet šajā gadījumā tie ir tie paši pamperi, tikai ar klipsīšiem – ērtas biksītes ar maināmiem, mazgājamiem ieliktnīšiem. Par 200 latiem var nopirkt komplektu, ar kuru ir pietiekami, lai izaudzinātu bērnu līdz brīdim, kamēr viņš jau pats iet uz podiņa."
Juris izrēķinājis, ka tas iznāk lētāk, nekā reizi trijās dienās pirkt pamperu paku. "Bet otrs aspekts, kas man šķiet pavisam pretdabisks, ir kaudze ar galīgi neizmantojamiem atkritumiem, kas rodas pēc izlietotajiem pamperiem," saka Juris.
Zāle un lapas – kompostkaudzē
Tiklīdz uzceltas Mārupes mājas, tā ierīkota arī kompostkaudze, kurā tiek mesti visi organiskie atkritumi. "Es neslinkoju un aiznesu arī serdes, bet bērni met ārā miskastē. Ja mizoju kartupeļus, tad arī mizas mēģinu aiznest. Gada laikā ģenerējam apmēram kubikmetru kvalitatīva komposta, kas rodas no zāles, lapām, rudenī no vecajām puķēm, lakstiem un citiem organiskiem atkritumiem – kopā iznāk diezgan daudz," saimnieks vērtē.
Juris stāsta, ka apkārtnē neesot pieejami šķiroto atkritumu konteineri. "Pirms pāris gadiem autobusa galapunktā bija atkritumu konteineri visa veida iepakojumiem, tad mēs arī to izmantojām un šķirojām. Un tajā laikā mūsu miskaste bija trīs reizes mazāka," atceras Juris.
Kolas vietā ūdens, šņabja – vīns
Arī pārtikas izvēle ir par labu ekoloģiskajiem produktiem, atzīst Juris. Mājās gandrīz nekad nav baltmaizes, tikai tumšās – rudzu, sēklu, saldskābā. "Desas mums nav jau simt gadu!" piebilst Juris. Ielūkojoties ledusskapī, redzami diedzēti graudi, siļķes, krējums, kefīrs, jogurts, citroni, apelsīni...
"Es savā mūžā nekad neesmu pircis kokakolu, un bērni restorānā pieprasa ūdeni. Pa glāzei mēs lietojam vīnu, bet, piemēram, šņabi, nekad neesmu pircis," saimnieks stāsta. Juris pieļauj, ka bērniem šad tad paslīd kāja "McDonald" virzienā, bet tā neesot ikdiena.
"Es pieņemu, ka tas notiek reizi pusgadā un kompānijas dēļ," spriež Juris. Arī konfektes, ledenes Rudzīšu mājās nav ikdienas pārtikas produkts. "Našķu vietā mums ir augļi, rieksti, žāvētas dateles, dzērvenes, aprikozes," atklāj Juris./7koks.jpg "Arī mājas dizaina un interjeri priekšmeti ir ar senu vēsturi un lielu kultūrvēsturisku, ģimenisku vērtību – stabs pie trepēm ir vairāk nekā 70 gadu vecs mantojums no vectēva kūts.")
Arī mājas dizaina un interjeri priekšmeti ir ar senu vēsturi un lielu kultūrvēsturisku, ģimenisku vērtību – stabs pie trepēm ir vairāk nekā 70 gadu vecs mantojums no vectēva kūts.