Vienlaikus pēc Tapina aicinājuma novērtēt Krievijas Ārlietu ministrijas vietni "www.mid.ru" tās reitings krities no 4 uz 1, kad aptuveni 17 000 lietotāju tai izvēlējušies zemāko iespējamo vērtējumu - vienu zvaigznīti, iekams vērtēšanas funkcija vietnē vispār tika atslēgta. Kā novērojis žurnālists, ministrija arī centusies dzēst asākos komentārus un ierakstus, kuros uzdoti neērti jautājumi.
Krievijas Ārlietu ministrija, reaģējot uz NATO izveidoto īsfilmu par nacionālās pretošanās kustību Baltijā, pagājušajā nedēļā paziņoja, ka šai filmā esot runāts par "mežabrāļu organizāciju", kas sastāvējusi no Rietumu specdienestu atbalstītiem nacistu līdzskrējējiem, kuri esot vainojami desmitiem tūkstošu mierīgo iedzīvotāju nāvē.
Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs svētdien pilsonisko iniciatīvu novērtēja atzinīgi, norādot, ka Krievijas centieni interpretēt vēsturi norisinās nemitīgi un sabiedrības reakcija uz šādu propagandu ir ļoti svarīga. Pēc viņa teiktā, arī ministrijas darbinieki strādā, lai reaģētu uz jaunāko Krievijas propagandu ar infografikām un cita veida informāciju.
Kā vēsta laikraksts "Lietuvos žinios", bijušais "Novaja gazeta" žurnālists Jevgeņijs Titovs, kas Krievijas varas iestāžu spiediena dēļ pārcēlies uz Lietuvu, publiskojis Eiropas Krievu kustības paziņojumu, kurā teikts: "Mēs, krievvalodīgie Lietuvas iedzīvotāji, pievienojamies sociālajai akcijai "Facebook" tīklā Krievijas Ārlietu ministrijas profilā, kur tūkstošiem sašutušu lietotāju atstāj komentārus ar mirkļbirku "Kremli, mūsu vēsturi nepārrakstīsi"."
Kustība, ko izveidojuši Krievijas imigranti Lietuvā, norāda uz Krievijas telekanāla "Rossija-24" pārraidi, kurā apgalvots, ka nacionālo partizānu kustība Baltijas valstīs cīnījusies nacistiskās Vācijas pusē.
"Tādējādi Krievijas varas iestādes cenšas sākt pret Baltijas valstīm informācijas kampaņu, balstoties uz tādiem pašiem principiem kā attiecībā pret Ukrainu, atkal liekot lietā Krievijas apziņai ierasto "fašisma" stereotipu, kas attaisno Krievijas agresīvās ārpolitiskās darbības," teikts paziņojumā.
Tajā norādīts, ka Baltijas valstu sabiedrība Otrā pasaules kara laikā nav izrādījusi jūtamu atbalstu vācu karaspēkam, un atgādināts par staļiniskajām masveida deportācijām Lietuvā, Latvijā un Igaunijā, ko Krievijas telekanāls "apzināti noklusējis".
"Pašreizējā Krievijas retorika ir informācijas revanšs, kura mērķis ir attaisnot padomju noziegumus un, iespējams, arī īstenot agresiju pret neatkarīgām kaimiņvalstīm. Mēs esam pret tādu politiku. Mēs atbalstām Lietuvas, Latvijas un Igaunijas neatkarību un uzskatām par nepieļaujamu vēstures izkropļošanu," uzsvērusi kustība.
Viļņas universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātnes institūta eksperts Nerijus Maļukevičs atzinis, ka šādas akcijas ir nozīmīgas, jo apliecina, ka virtuālajā telpā cilvēkus iespējams mobilizēt pilsoniskām izpausmēm. Viņaprāt, šāda reakcija, visticamāk, pārsteigusi pašu Krievijas diplomātisko dienestu.
Pēc eksperta teiktā, pati tematika - uzbrukumi nacionālajiem partizāniem - nav jauna, drīzāk vienkārši atdzīvināta no padomju laika PSRS Valsts drošības komitejas sagatavēm, kas tiek "izmestas jaunam patēriņam".
"Jāsaprot, ka mēs dzīvojam informācijas kara frontes apstākļos. Padomju laikos šī frontes līnija bija Berlīnes mūris (..), bet mūsdienās šis virtuālais Berlīnes mūris izveidojies starp Baltijas valstīm un Krieviju," spriedis Maļukevičs.