Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Piemiņas pasākumā piedalījās valdības ministri un ārvalstu vēstnieki, gan Saeimas deputāti, tostarp Kārlis Krēsliņš (VL-TB/LNNK), Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK), Aleksejs Loskutovs (V).

Gājiena dalībnieki, no kuriem lielākā daļā bija veci cilvēki, rokās nesa ziedus, bet gājiena priekšgalā esošie dalībnieki nesa Lietuvas, Latvijas un Igaunijas karogus ar sēru lentēm.

Piemiņas pasākumā pie Brīvības pieminekļa bija pulcējušies vairāki simti cilvēku. To vēroja daudzi veca gadagājuma cilvēki, no kuriem liela daļa dziedāja valsts himnu, un arī vairāki tūristi. Starp sanākušajiem bija arī gados jauni cilvēki un skolnieki.

Uzrunājot klātesošos, Valsts prezidents sacīja, ka šī ir diena, kad Latvija piemin represijās cietušos, no kuriem vairāk nekā trešā daļa uz mūžiem palika Sibīrijas vergu nometnēs, bet tiem, kuriem pietika spēka izturēt un atgriezties dzimtenē, sava dzīve bija jāsāk pilnīgi no jauna, nemitīgā jaunu represiju draudu ēnā.

"Šī ir arī diena, lai atcerētos, ka jādara viss iespējamais, lai šāda traģēdija nekad vairs nevarētu atkārtoties. No vēstures ir jāmācās, lai dzīvotu nākotnei. Ļoti skarbu mācību guva tie, kuri cerēja, ka līgums ar agresīvu režīmu saudzēs cilvēku dzīvību; visi tie, kuri domāja, ka ar naidīgas valsts karaspēku ir iespējams sadzīvot," teica Vējonis.

Viņš aicināja ik brīdi būt modriem un saprast, ka attiecībā uz savas valsts drošību un aizsardzību kompromisi nav iespējami. "Godīgs darbs, augsti morālie un ētiskie standarti, izcilība un atbildība – šīs īpašības piemita cilvēkiem, kurus aizveda 14. jūnijā. Šīs īpašības raksturo Latviju, kādā ikviens no mums gribētu dzīvot. Ticēsim sev, un savām spējām veidot attīstītu un pārtikušu Latviju, jo tikai mūsu pašu spēkos ir šo mērķi sasniegt," noslēdzot runu uzsvēra Valsts prezidents.

Jau ziņots, ka visā Latvijā šodien notiks atceres pasākumi, kas veltīti Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai, godinot aptuveni 16 000 Latvijas iedzīvotāju, kuri 1941.gada 14.jūnijā tika deportēti uz Sibīriju.

Pēc Latvijas Valsts arhīva datiem, 1941.gada 14.jūnija deportācijās Latvija zaudēja vairāk nekā 15 425 iedzīvotājus, viņu vidū latviešus, ebrejus, krievus, poļus, no kuriem 3751 bija bērns vecumā līdz 16 gadiem. Izsūtīšanas laikā vīriešus atšķīra no ģimenēm un aizdzina uz gulaga nometnēm, kur daudziem piesprieda augstāko soda mēru, bet citus sodīja ar ieslodzījumu nometnēs.

No Torņakalna stacijas 1941.gada 14.jūnijā uz Sibīriju izveda tūkstošiem Rīgas un tuvējās apkārtnes ģimeņu. Aptuveni 9300 lopu vagonos iesprostotu cilvēku šajā dienā no Torņakalna stacijas tika izsūtīti garā un mokpilnā ceļā uz Sibīriju, no kuras tikai retajam pēc gariem bada, sala, slimību un smaga darba gadiem palaimējās atgriezties mājās. Stacijā netālu no sliežu ceļiem atrodas piemiņas akmens un vagons, kas kalpo kā uzskatāms liecinieks vienai no visdrūmākajām dienām Latvijas vēsturē.