Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere domā, ka tēriņus jaunu lietu iegādei samazinās arī tādi aprites ekonomikas nosacījumi kā preču remontiespēju palielināšana, lietu daudzfunkcionalitāte un standartizācija. Jau tagad Eiropas līmeņa regulējums nosaka ekodizaina* standartus mobilo telefonu lādētājiem. Tas nozīmē, ka dažādu firmu telefoniem der vieni un tie paši lādētāji. Rezultātā, nopērkot jaunu telefonu, nav obligāti jāiegādājas jauns lādētājs un, arī aizmirstot mājās savu lādētāju, ir viegli atrast tā aizstājēju.
Pāreja uz aprites ekonomiku ir cieši saistīta ar zinātni un jauniem, netradiconāliem risinājumiem. ES līdzekļus prioritāri piešķir inovatīviem projektiem, tajā skaitā pētījumiem, kas veicina dabas resursu pārdomātu izmantošanu.
Ievērojamu ieguldījumu meža biomasas inovatīvā izmantošanā paver Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktores Dagnijas Blumbergas vadībā 2016. gadā izstrādātais pētījums. Tā gaitā zinātnieku grupa apzināja 30 inovatīvus produktus no meža biomasas, kuru izstrāde paver ceļu daudz pilnīgākai meža izmantošanai, nekā tas bijis līdz šim. Pētījumā akcentēta arī citu valstu pieredze līdzīgu bioproduktu ražošanā, tajā skaitā analizētas inovāciju ieviešanas stiprās puses un kavējošie faktori.
Savukārt Latvijas Kūdras ražotāju asociācija strādā pie pētījumiem par pagaidām nepilnīgi izmantoto zemā tipa kūdru, no kuras iespējams ražot medicīniskus preparātus, uztura bagātinātājus, barības piedevas mājlopiem, celulozi u.c.
Šo sarakstu varētu turpināt, jo labas idejas mūsu uzņēmējiem un zinātniekiem ir daudz, atliek tikai tās īstenot, un valsts uzdevums ir šo procesu veicināšana un motivējošu instrumentu izstrāde un ieviešana.
Viens no aprites ekonomikas principiem ir produktu atkārtota lietošana, ko, piemēram, organizē labdarības organizācijas, tajā skaitā veikalu tīkls "Otrā elpa". Veikali pieņem kā ziedojumu vieniem vairs nevajadzīgās lietas – apģērbu, apavus, grāmatas, bērnu rotaļlietas –, kas citiem var izrādīties noderīgas, un realizē tās par simbolisku samaksu.
Rīgas apkārtnē pēc aprites ekonomikas principiem strādā SIA "Getliņi EKO". Uzņēmums nodarbojas ne tikai ar atkritumu apglabāšanu, bet arī nodrošina sadzīves atkritumu šķirošanu, ražo no tiem enerģiju, ko izmanto tagad jau plaši iecienīta zīmola dārzeņu audzēšanā.
Vēl par riskiem...
Uz jautājumu par aprites ekonomikas principu ieviešanas rezultātā iespējamajām blaknēm – izmaksu pieaugumu, ieviešanas formālo pusi, birokrātisko slogu u.c., atbild domnīcas RTFL koordinators Armands Strazds.
"Galvenais risks Latvijai būtu ekonomikas atpalicības pieaugums gadījumā, ja aprites ekonomikas modelis tiktu ieviests pirms attīstības ekonomikas modeļa. Latvija jau ir saskārusies ar līdzīga rakstura problēmām, ieviešot neoliberālo ekonomiku, t.i., radikāli samazinot valsts sektoru. Rezultātā "vecajām" Eiropas valstīm rodas konkurētspējas priekšrocības no iespējas veikt legālu protekcionisma politiku, balstoties uz attīstības ekonomikas infrastruktūru.
Piemēram, ja daļā valstu (Vācijā, Francijā, Somijā u.c.) valsts un pašvaldību budžetu finansē attīstības institūcijas, tām rodas konkurētspējas priekšrocības, salīdzinot ar tām valstīm, kur budžets balstās uz nodokļiem (Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Grieķijā u.c.). Tāpēc Latvijas gadījumā svarīgi ir saprātīgi izvēlēties prioritātes un galveno politikas akcentu likt uz attīstības ekonomikai nepieciešamo institūciju un likumdošanas ietvara radīšanu."
* Ekodizains ir sistemātiska metode, lai, projektējot produktus un pakalpojumus, tiktu ņemtas vērā vides prasības. Ekodizaina nolūks ir izstrādāt preces un pakalpojumus, kas veicinātu ilgtspējību, samazinot produktu ietekmi uz vidu visā tā aprites cikla laikā. Ekodizains ierindo vides prasības starp tādām produktam izvirzītajām prasībām kā funkcionalitāte, kvalitāte, drošums, cena, piemērotība ražošanai, ergonomisms un estētiskums (Belmane I., Moora H., Viss V., Varžinskas V., Uselyte R., Koubska K. u.c. "Ekodizaina rokasgrāmata". SIA "Vides vadības tehnoloģijas", Rīga, 2008.)
Iepriekš:
Aprites ekonomika ienāk mūsmājās
Aprites ekonomika. Ropažu "Anneles" inovācijas