Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

No visiem KP piecu gadu laikā pieņemtajiem lēmumiem par aizliegtām vienošanām 70% ir bijušas karteļa vienošanās publiskajos iepirkumos, informēja Spička.

Kopumā par dalību publisko iepirkumu karteļos KP piecu gadu laikā ir pieņēmusi 19 lēmumus, 89 uzņēmumiem piemērojot naudas sodus kopumā gandrīz 10,7 miljonu eiro apmērā.

"Secinājām, ka neviena nozare nav pasargāta no karteļiem iepirkumos, tomēr visbiežāk prettiesiskas uzņēmumu darbības ir konstatētas tieši būvniecības iepirkumos," stāstīja Spička.

Viņš norādīja, ka aptuveni trešdaļa no atklātajiem karteļiem bija saistīta ar būvniecības un remonta pakalpojumu iepirkumiem, taču karteļi atklāti arī iepirkumos par mežizstrādes pakalpojumiem, bibliotēku aprīkojuma piegādi, medicīnas aprīkojuma piegādi un citās jomās.

KP vadītāja Skaidrīte Ābrama informēja, ka uz aizliegto vienošanos problemātiku iepirkumos padomei norādīja arī pērn rudenī veiktās sabiedriskās domas pētījuma respondenti. Tie atzina, ka iepirkumu karteļi ir viena no būtiskākajām konkurences problemātikām Latvijā un ka lielākais atturošais efekts ir tieši lēmumiem par pārkāpumiem un uzliktajiem naudas sodiem. Vairāk nekā puse jeb 59% respondentu atzina, ka KP piemēroto naudas sodu apjomi ir samērīgi.

Jautāta, cik lielā mērā atklātie karteļi ir sadārdzinājuši publiskos iepirkumus, kuros tie piedalījušies, Ābrama sacīja, ka vismaz par 10% un vairāk. "Parasti tie ir 15-20%, bet reizēm tie var būt pat 60%. Rēķinam, ka iepirkumos par 134 miljoniem eiro, kuros atklāti karteļi, kopējais sadārdzinājums ir vismaz 20 miljoni eiro," sacīja Ābrama.

Lai novērstu uzņēmumu konkurenci ierobežojošās darbības, KP kopš 2013.gada izmanto arī alternatīvas pārkāpumu novēršanas metodes, piemēram, mazākas nozīmes iespējamu aizliegtu vienošanos gadījumos izsakot brīdinājumus. Neierosinot formālu lietas izmeklēšanu, KP ir izteikusi 62 brīdinājumus, tādējādi aptverot uzņēmumus, kas darbojas 39 dažādās komercdarbības jomas.

Lai gan analizētajā periodā KP ir saņēmusi četrus pilna veida atbrīvojuma pieteikumus, kā arī septiņus pieteikumus par naudas soda samazināšanu, tomēr pārkāpumos iesaistīto uzņēmumu motivācija pēc savas iniciatīvas atklāt ziņas un pierādījumus par pārkāpumu ir bijusi zema, atzina Ābrama.

Viņa atgādināja, ka pārkāpuma konstatēšanas gadījumā uzņēmumiem piemērotie naudas sodi ir bargi un aicināja pārkāpumos iesaistītos uzņēmumus aktīvāk izmantot iecietības programmas iespējas - pirmajiem ziņot par pārkāpumu un saņemt pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu no naudas soda, kā arī atbrīvojumu no gadu ilgā lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos.