"Gan mūsu planētu, gan mūsu ekonomiku gaida gals, ja turpināsim piekopt pieeju iegūsti, saražo, izmanto un izmet. Vērtīgie resursi ir jāsaglabā, ir pilnībā jāizmanto to ekonomiskā vērtība.
Aprites ekonomika ir ne tikai iespēja samazināt atkritumu daudzumu un aizsargāt vidi, tā ir visas ekonomikas fundamentāla pārkārtošana. Veidojot jaunu ražošanas, darba un patēriņa modeli, mēs varam radīt jaunas izdevības un jaunas darbavietas."
/Franss Timmermanis – Eiropas Komisijas pirmais priekšsēdētāja vietnieks, atbildīgais jautājumā par ilgtspējīgu attīstību/
Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku
Dabas resursi uz mūsu mazās planētas nav neizsmeļami, daļa no tiem ir neatjaunojami un pieejami ierobežotā daudzumā, tajā pašā laikā tikai Eiropas Savienībā vien 600 miljoni tonnu materiālu, kurus varētu pārstrādāt vai atkārtoti izmantot, nonāk atkritumos. 2015. gada 2. decembrī Eiropas Komisija (EK), lai apturētu dabas resursu izšķērdēšanas pieaugumu un veicinātu ilgtspējīgas ekonomikas attīstību, pieņēma Aprites ekonomikas paketi un Rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku.
Par šo dokumentu saturu un īstenošanas gaitu "Rīgas un Apriņķa Avīze" sarunājas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta direktori Rudīti Veseri.
Viņa atgādina, ka sabiedrībā valda diezgan liela neizpratne par aprites ekonomikas būtību, lai gan tā izskaidrojama pavisam vienkārši: "Mēs dzīvojam, īstenojot tradicionāli lineārās ekonomikas modeli, kura attieksmi pret dabas resursiem raksturo pieeja paņem, izgatavo, patērē un izmet. EK Rīcības plāns iezīmē pāreju no šī modeļa uz slēgta cikla modeli – izgatavo, patērē un atgriez apritē.
Dokumentā noteikti daudzi praktiski pasākumi, sākot no produktu ražošanas līdz patēriņam, labošanai, pārveidei, atkritumu apsaimniekošanai un otrreizējo izejvielu novirzīšanai atkārtotā ražošanas ciklā. Plānā īpaši akcentētas tādas jomas kā plastmasas, to lietošana un apsaimniekošana, pārtikas atkritumu apjoma būtiska samazināšana, celtniecības, ražošanas un ieguves atkritumi un to atbilstoša apsaimniekošana, mēslošanas līdzekļu lietošana lauksaimniecībā, ekodizains, pārdomāts patēriņš, zaļais publiskais iepirkums u. c."
Aprites ekonomika ir cieši saistīta ar vides aizsardzību, tāpēc Eiropas Komisijas līmenī tās ieviešanu pamatā virza vides ģenerāldirektorāts, bet Latvijā šo darbu uzņēmusies VARAM.
R. Vesere norāda, ka vairākās valstīs izstrādātas savas programmas un plāni pārejai uz aprites ekonomiku. Pagaidām mums nav atsevišķa dokumenta, kurā visaptveroši tiktu runāts par pāreju uz aprites ekonomikas modeli, bet tajā pašā laikā aktuālie aspekti un uzdevumi ir iestrādāti vairākos politikas plānošanas dokumentos (plānos, rīcības programmās), tajā skaitā nozaru dokumentos.
Vietējo uzņēmēju un sabiedrības interešu apzināšanai ministrija rīko seminārus un sadarbojas ar profesionālām asociācijām, zinātniskajām un mācību iestādēm. Veicamo pasākumu loks ir plašs un skar dažādas nozares, tāpēc dažādu ministriju sadarbības koordinācijai šā gada laikā paredzēts izveidot koordinācijas grupu.
Šķēršļi ir pārvarami, izglītojot uzņēmējus un patērētājus
Sarunās ar mazajiem uzņēmējiem izskan bažas, ka ražošanas pārkārtošanai nepieciešamie ieguldījumi nelielos uzņēmumus nostādīs nevienlīdzīgā situācijā salīdzinājumā ar lielajiem, kam pieejami lielāki finanšu resursi. Savukārt produkcijas patērētāji uztraucas, ka gaidāmie izdevumi atspoguļosies produktu sadārdzinājumā...
Uz jautājumu, vai ir analizēti riski, kas saistīti ar pārejas ekonomikas ieviešanu, R. Vesere atbild: "Viens no aprites ekonomikas elementiem ir industriālā simbioze, t.i., uzņēmumu sadarbība tehnoloģiskajos procesos, kas nodrošina produkta, blakusproduktu un atkritumu iesaistīšanu nākamajā aprites ciklā. Ja kāds produkts vienam uzņēmumam kļūst lieks, citam tas var būt noderīgs kā izejviela. Par aprites ekonomikas modeļa, tajā skaitā industriālās simbiozes ieviešanu, ieguvumiem un riskiem ir veikti daudzi pētījumi un novērtējumi, šiem jautājumiem pievērsušies arī Latvijas zinātnieki."
Papildinot departamenta direktores teikto, jāatzīmē, ka pētījumu par industriālās simbiozes šķēršļiem un virzītājspēkiem Latvijā projekta "Ilgtspējīga klimata politika un inovatīvi, energoefektīvi tehnoloģiski risinājumi (LATENERGI)" ietvaros veica Rīgas Tehniskās universitātes doktorante Anna Kubile. Viņa apzināja un analizēja virkni faktoru, kas rada bažas uzņēmējos. Identificētie šķēršļi ir pārvarami, kvalitatīvi izstrādājot procesa īstenošanai nepieciešamos juridiskos aktus, izglītojot uzņēmējus, piešķirot nodokļu atvieglojumus, kā arī organizējot projektu konkursus jaunu tehnisku iekārtu iegādei un tehnoloģiju ieviešanai.
R. Vesere kā lielāko risku ekonomikas modeļa maiņai saredz domāšanas inerci: "Vēl aizvien vairākums ražotāju ir orientēti uz vienreizlietojamas produkcijas ražošanu pēc iespējas lielākos apjomos. Pieprasījumu rada patērētājs. Jo izglītotāks patērētājs, jo vairāk ražotājs spiests respektēt sava klienta ieradumus, tāpēc ļoti svarīga ir sabiedrības vides apziņas veidošana. Mēs katrs ar savu attieksmi un atbildīgu rīcību varam mainīt sabiedrības domāšanu kopumā.
Vislabākos rezultātus šajā jomā var sasniegt, ja izpratne par vidi un tās procesiem tiek veidota jau skolas un pirmsskolas vecumā. Tas ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc nepieciešams atbalstīt ekoskolas un vides izglītības projektus. Jo agrāk bērni iegūst izpratni par vidi un pārdomātu patēriņu, jo tā būs noturīgāka."
Par vienu no labajiem piemēriem R. Vesere nosauc bērnudārzu "Annele" Ropažu novadā.
Iepriekš:
Aprites ekonomika. Ropažu Anneles inovācijas
