Saskaņā ar tiem mūsu valstī, tāpat kā Čehijā, 2015. gadā pilsonību ieguva 0,6 no katriem 100 valstī gada sakumā dzīvojušajiem ārvalstniekiem. Mazāks šis rādītājs bijis vien Igaunijā un Slovākijā (0,5 pilsonības uz 100 ārvalstniekiem, kas dzīvo valstī), bet nedaudz lielāks tas bijis Austrijā (0,7) un Lietuvā (0,8).
Savukārt visaktīvāk valstī dzīvojošie ārvalstnieki pilsonību ieguva Zviedrijā (6,7 pilsonības uz katriem 100 valstī dzīvojošiem ārvalstniekiem), Portugālē (5,2), Polijā (3,7), kā arī Itālijā, Nīderlandē un Somijā (visās valstīs 3,6).
ES vidēji 2015. gadā pilsonību ieguva 2,4 no katriem 100 valstī gada sākumā dzīvojušajiem ārvalstniekiem. Kopumā ES 2015. gadā pilsonību ieguva 841 246 ārvalstnieki, no kuriem 12% bija citas ES valsts pilsoņi, bet 87% - trešo valstu pilsoņi vai personas bez noteiktas valstiskās piederības.
Latvijā, kā liecina "Eurostat" apkopotie dati, 2015. gadā pilsonību ieguva 1897 cilvēki, no kuriem 3% bija citu ES valstu pilsoņi, bet 97% - nepilsoņi vai trešo valstu pilsoņi. No pilsonības ieguvējiem 87,1% bija nepilsoņi, 3,7% - Krievijas pilsoņi un 1,7% - Ukrainas pilsoņi.
Lietuvā pilsonību ieguva 183 personas, no kurām 31,1% bija cilvēki bez noteiktas valstiskās piederības, 30,6% - Krievijas pilsoņi un 17,5% - Ukrainas pilsoņi. Lietuvā neviens no 2015. gadā pilsonību ieguvušajiem ārvalstniekiem nebija kādas citas ES valsts pilsonis.
Arī Igaunijā 2015. gadā pilsonību ieguva tikai ārpus ES esošu valstu pilsoņi, nepilsoņi vai personas bez noteiktas valstiskās piederības. Kopumā tādu bija 898 cilvēki. No pilsonības ieguvējiem 82,1% bija nepilsoņi, 14,8% - Krievijas pilsoņi un 2,1% - Ukrainas pilsoņi.