Citskovskis pieteikušo personu vārdus un pārstāvētās nozares neatklāja. Šādi konkursa komisijas vadītājs rīkojas, lai nevedinātu uz aizdomām "par viena vai otra" pretendenta pieteikšanos.
Pirmdien konkursa komisija bija sanākusi uz pirmās kārtas sēdi un sākusi vērtēt saņemtos pieteikumus. "Sākām vērtēt pretendentu atbilstību noteiktajām prasībām. Formālajām prasībām vispirms - izglītība, valodas prasmes, darba pieredze," uzsvēra Citskovskis.
Konkursa pirmās kārtas otrā komisijas sēde paredzēta 25.maijā plkst.14, taču kā norādīja Citskovskis, tad nākamie soļi vērtēšanas procesā ir atkarīgi arī no drošības iestāžu veiktajām pārbaudēm, lai noskaidrotu pretendentu atbilstību pārējām likumā noteiktajām prasībām.
To, vai iepriekš Saeimā pieņemtie likuma grozījumi pretendentu loka paplašināšanai ir devuši savu rezultātu, Citskovskis komentēšot, kad noslēgsies vērtēšanas process.
Vaicāts, kādas garantijas var dot sabiedrībai, ja iepriekš izskanējušas spekulācijas, ka rokādes Valsts kancelejas vadītāja amatā ir saistītas ar šo konkursu, Citskovskis atbildēja: "Komisijā piedalās cienījami pārstāvji un komisija lēmumu pieņem kopīgi. No savas puses varu apliecināt, ka ar visaugstāko atbildības sajūtu izvērtēsim saņemtos pieteikumus un tiks pieņemts izsvērts lēmums. Tālāk tiks virzīts atbilstošākais pretendents."
Valsts kancelejas direktors arī noraidīja bažas par politiķu ietekmi uz konkursa komisiju. Nekādas politiskas konsultācijas komisija neveic, līdz ar to nevienam politiķim, tostarp, premjeram nevajadzētu zināt pat pieteikušo pretendentu vārdus, norādīja konkursa komisijas vadītājs.
Citskovskis arī apliecināja, ka ar medijiem par konkursu publiski runās tikai viņš.
Jau ziņots, ka pieteikšanās konkursā uz KNAB priekšnieka amatu noslēdzās 30. martā. Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) nesen paziņoja, ka konkursā varētu būt pieteikušies kandidāti no tiesībsargājošajām iestādēm.
Pirmais konkurss uz KNAB priekšnieka amatu tika izsludināts jau pērn. Tajā pieteikumus iesniedza desmit pretendenti, tomēr komisija atzina, ka neviens no viņiem, tostarp bijušais KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks, nav virzāms uz konkursa otro kārtu.
Vēlāk Saeima grozīja KNAB likumu, atceļot iestādes vadītājam noteikto prasību par trīs gadu pieredzi vadošā amatā. Tas tika darīts, lai paplašinātu personu loku, kuras var pretendēt uz KNAB priekšnieka amatu.