Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Saskaņā ar tiem Latvijas uzņēmumos, kuros ir desmit vai vairāk darbinieki, 53% vadošos amatos ir sievietes. Bulgārijā un Polijā šis īpatsvars ir 44%, Īrijā – 43%, Igaunijā – 42%, Lietuvā, Ungārijā un Rumānijā – 41%, bet Francijā un Zviedrijā – 40%.

Savukārt vismazākais sieviešu īpatsvars vadošos amatos uzņēmumos ir Vācijā, Itālijā un Kiprā (visās valstīs 22%), Beļģijā un Austrijā (abās valstīs 23%), kā arī Luksemburgā (24%).

"Eurostat" dati liecina, ka 2014.gadā ES uzņēmumos ar vismaz desmit darbiniekiem bija 7,3 miljoni vadošu amata pozīciju, no kurām 4,7 miljonus jeb 65% ieņēma vīrieši, bet 2,6 miljonus jeb 35% - sievietes. Tādējādi sievietes, kas ES veido apmēram pusi no visiem strādājošajiem, vadošos amatos joprojām ir mazāk pārstāvētas nekā vīrieši.

Turklāt statistikas dati liecina, ka sievietes vadošos amatos ES uzņēmumos vidēji saņem par 23,4% mazāk nekā vīrieši.

Vismazākā uzņēmumu vadības darbinieku atalgojuma atšķirība pēc dzimuma reģistrēta Rumānijā (sievietes saņem par 5% mazāk nekā vīrieši), kam seko Slovēnija (12,4%), Beļģija (13,6%), Bulgārija (15%), Īrija (15,9%), Kipra (16%), Spānija (16,2%), Zviedrija (16,3%), Latvija (17,6%) un Lietuva (18,8%).

Igaunijā sievietes vadošos amatos uzņēmumos saņem vidēji par 25,6% mazāk nekā vīrieši līdzīgā amatā, bet vislielākā algu nevienlīdzība šajās amata pozīcijās ir Ungārijā (33,7%), Itālijā (33,5%), Čehijā (29,7%), Slovākijā (28,3%), Polijā (27,7%), Austrijā (26,9%), Vācijā (26,8%) un Portugālē (25,9%).

"Eurostat" statistiķi norādīja, ka šajos datos nav iekļauta tikai informācija par vienlīdzīgu samaksu par vienu un to pašu darbu, bet arī citi dati par juridiskiem, sociāliem un ekonomiskiem faktoriem, kas ietekme atalgojumu vadošos amatos.

Dati par Horvātiju un Grieķiju nav pieejami.