"Kā katru gadu, es sāku savu uzstāšanos ar novērtējumu, un šis novērtējums ir - mēs dzīvojam drošā valstī. Un mūsu 2016. gada darba rezultāti, rādītāji, kopējā situācija parāda to," sacīja Ķuzis.
Viņš uzsvēra, ka ne tikai valdība otro gadu pēc kārtas iekšējo drošību izvirzījusi kā prioritāti, bet arī Latvijas iedzīvotāji, par ko liecina ikgadējā socioloģiskā aptauja, kuru pēc VP pasūtījuma, veica pētījumu aģentūra SKDS.
VP priekšnieks norādīja, ka pērn Latvijas iedzīvotājus uztrauca tas, kas notiek saistībā gan ar valsts iekšējo, gan ārējo drošību, tostarp terorisma draudiem un globālo migrāciju. Viņš skaidroja, ka darbs ar šiem jautājumiem tiek turpināts, tajā pašā laikā paužot atvieglojumu, ka Latvijā nepastāv īpaši izteikti terorisma draudi.
Pēc Ķuža teiktā, 2016. gadā VP veiksmīgi pildījusi savas galvenās funkcijas, nodrošinot sabiedrisko kārtību un drošību, kā arī apkarojot noziedzību, par ko liecina kopējā noziegumu skaita samazināšanās - krities ne tikai kriminālnoziegumu skaits, bet arī kriminālprocesa uzsākšanas gadījumu apmērs. Tāpat pērn mazinājies no iedzīvotājiem saņemto iesniegumu un zvanu skaits.
Viens no būtiskākajiem VP darba virzieniem, kuru Ķuzis uzsvēra, ir uz sabiedrības drošību un prevenciju vērsts darbs. "Mēs 2016. gadu esam iezīmējuši kā būtiskāko gadu, kad VP mainās ne tikai strukturāli, bet arī idejiski - šeit runa ir par VP domāšanu un filozofiju, kam pamatā ir VP attīstības koncepcija, pie kuras notiek darbs," norādīja VP priekšnieks.
Tāpat Ķuzis par vienu no būtiskākajiem pērnā gada darbības stūrakmeņiem norādīja darbu pie jaunās VP darbinieku atalgojuma sistēmas, kuras izstrādes ietvaros veikta amata kataloga izstrāde, kā arī amatpersonu un to amata funkciju izvērtēšana, veicot sadalījumu tiešajās un atbalsta funkcijās. "Apmēram 300 štata vietas, kas ir ar uzplečiem, mēs esam tās novērtējuši kā atbalsta funkcijas un šis darbs faktiski un šī funkcija ir pārgājusi "brīvlīguma" formā un turpina īstenot arī šos [policijas darba] uzdevumus" skaidroja VP priekšnieks.
Būtiski jaunā atalgojuma modeļa izveides aspekti, pēc Ķuža paustā, ir arī reģionālo pārvalžu izstrāde, policistu darba slodzes izvērtēšana, kā arī prevencijas attīstība.
VP priekšnieks norādīja, ka 2016. gadā ievērojamas pārmaiņas ir skārušas arī Kriminālpoliciju, jo tika izvirzītas tās darbības galvenās prioritātes - cīņa ar ekonomiskiem noziegumiem, kas nodara būtisku kaitējumu valsts tautsaimniecībā, noziedzīgā veidā iegūtu finanšu līdzekļu legalizācijas apkarošana, kā arī nelegālās virszemes televīzijas apraides apkarošana, kas VP, pēc Ķuža teiktā, ir salīdzinoši jauna funkcija.
Tāpat viņš sacīja, ka visi kriminālprocesi, kuri uzsākti VP kompetencē, ar šā gada 1. janvāri nonāks Kriminālpolicijas kompetencē. "Tika pārdalīti štati no Kārtības policijas un vairāk nekā 180 pārgāja Kriminālpolicijā. Kārtības policijas galvenais izaicinājums ir (..) prevencijas īstenošana - ir izstrādāta prevencijas stratēģija un atliek to īstenot, kas ir ļoti būtiska lieta, neaizmirstot to, ka kriminālprocesuālās darbības veikšana Kārtības policijas [kompetencē] paliek," uzsvēra Ķuzis.
Pērn trešo gadu pēc kārtas norisinājās darbs pie kriminālprocesa vienkāršošanas, kura pirmie rezultāti bija vērojami 2015. gadā, kad VP priekšnieks un ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers parakstīja vienošanos par tā vienkāršošanu. VP priekšnieks norādīja, ka pašlaik notiek attiecīgās likuma pārmaiņas, lai īstenotu izvirzīto mērķi. Pašlaik izvirzīts mērķis, lai vienkāršotu 60-70% no kopējā kriminālprocesu skaita.
Atbilstoši Ķuža teiktajam, kriminālprocesa vienkāršošana palīdzēs ātrāk tikt galā ar pamatnoziegumiem un lielāku uzmanību pievērst smagu un sevišķi smagu noziegumu izmeklēšanai.
Tāpat 2016. gadā ir sākta iekšējās drošības fonda projektu ieviešana, uzsākot trīs projektus - vienības "Omega" kapacitātes stiprināšanu, Kriminālistikas pārvaldes stiprināšanu un projekts saistībā ar Informācijas centra kapacitātes stiprināšanu.
VP priekšnieks uzsvēra arī policijas ārējās komunikācijas nozīmi, norādot, ka VP veikusi būtiskus ieguldījumus komunikācijā ar sabiedrību. Viens no galvenajiem komunikācijas līdzekļiem, pēc Ķuža teiktā, ir bijuši sociālie tīkli "Twitter" un "Facebook", kuri kļuvuši par vieniem no būtiskākajiem informācijas nodrošinātājiem. Tāpat viņš norādīja, ka sociālo tīklu izmantošana VP komunikācijā ar sabiedrību atbilstoši "SKDS" veiktās aptaujas datiem liecina, ka tā ir veicinājusi lielāku sabiedrības uzticību VP darbam.
Ķuzis uzsvēra, ka VP klātbūtne sociālajos tīklos ir būtiska arī tādēļ, lai tāpat kā uz ielas uzturētu sabiedrisko kārtību arī internetā.
VP galvenie uzdevumi 2017. gadā ir, protams, noziegumu apkarošana, vienkāršojot izmeklēšanu, ieviešot kriminālizlūkošanas modeli, kā arī attīstot noziedzīgi iegūtu līdzekļu atguves funkciju. Tāpat būtiska prioritāte šogad ir Latvijas prezidentūra Baltijas jūras valstu padomes speciālajā grupā organizētās noziedzības apkarošanai.
Būtisku lomu VP dienaskārtībā 2017. gadā ieņem arī sabiedriskās kārtības nodrošināšana un noziedzības novēršana, it īpaši bērnu vidū. Tāpat svarīga ir bērnu tiesību uzraudzības nodrošināšana, kā arī lielākas uzmanības pievēršana vardarbības mazināšanas normatīvajam regulējumam un prevencijas attīstībai.
Atbilstoši Ķuža teiktajam, VP plāno 2018. gadā mainīt tās trafarējumu, norādot, ka ir pagājuši jau 25 gadi, kad tika izveidots pašreizējais trafarējums, kas bija atbilstošs tā izveides laikā esošajām prasībām. Tomēr, laikam ejot, attīstījusies pat VP, līdz ar to rodas nepieciešamība attīstīt arī pašu trafarējumu. Jaunā trafarējuma izveide tiek īstenota sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju un tās izstrāde paredzēta trīs posmos.
Tāpat tika runāts par plāniem izveidot atceres vietu, kur pieminēt bojāgājušos kārtības sargus un grāmatu par VP vēsturi izdošanu.
VP piektdien organizēja sanāksmi, kurā policijas vadība atskatījās uz par 2016. gada darbības rezultātiem un iezīmēja nākotnes aktualitātes un attīstības tendences.