Pēc referenduma, kura izstāšanās kampaņu lielā mērā ietekmēja britu bažas par imigrāciju, policija reģistrēja naida noziegumu pieaugumu.
Londonā bāzētais Rasu attiecību institūts analizēja 134 rasistiskus incidentus, par kuriem mēnesi pēc referenduma ziņoja mediji. Pētījumā noskaidrots, ka 51 gadījumā notika konkrēta atsaukšanās uz referendumu vai arī izstāšanās kampaņas vēstījumiem.
"Vācies atpakaļ uz savu valsti," ziņojumā bija minēts gadījums, kurā kādam vīrietim tika teikti šādi vārdi, noskaidrojot, ka viņš ir no citas ES dalībvalsts.
"Vienkārši ej mājās. Mēs nobalsojām par jūsu aiziešanu. Tev drīz jāpamet valsts," citā gadījumā kāds vīrietis teicis sievietei no Austrumeiropas.
Vardarbība vērsta arī pret tiem, kas atbalstīja Lielbritānijas palikšanu ES. Viena palikšanas kampaņas dalībnieka uzņēmumam tika izsisti logi, atklāts pētījumā.
Institūts noskaidroja, ka 93 analizētajos gadījumos ļaundaris bija baltais brits, divi cilvēki bija melnādaini, bet 39 gadījumos ļaundaru etniskā izcelsme nav zināma.
30 gadījumos upuri bijuši musulmaņi, bet 28 gadījumos tie bija cilvēki no Dienvideiropas vai Austrumeiropas.
Institūts kritizēja gan konservatīvo, gan leiboristu valdību politiku, kā arī imigrācijas atspoguļojumu medijos, norādot, ka tas sagatavojis augsni naida noziegumiem pēc referenduma.
"Mūsu tēze ir tāda, ka rasu naida pieaugumu ir tieši ietekmējusi šķeļošā pieeja rasei, reliģijai un migrācijai, kas tagad ir oficiāla politika," uzsvēra institūts.
"Runājot vienkārši, ja naidīga vide ir iestatīta politiski, kāpēc mums būtu jābūt pārsteigtiem, ja tā ir iesakņojusies kulturāli?" piebilda institūts.
Rasu attiecību institūta pētījumā analizēti incidenti, kas sekoja pēc referenduma, bet vēl vasarā Lielbritānijas Policijas priekšnieku padome norādīja, ka laikā no 16. jūnija līdz 30. jūnijam policijā tika ziņots par 3000 naida noziegumiem, kas ir par 42% vairāk nekā tajā pašā laika posmā pērn.