"Mēs vēlamies, lai Igaunija arī turpmāk būtu valsts, kurā dzīves telpa veido vienu veselumu. Mēs vēlamies, lai Igaunijai būtu funkcionējoša satiksme ar Eiropu, kas nekaitētu ne Igaunijas cilvēkiem, ne tās dabai un neatstātu novārtā iekšējās dzelzceļa līnijas, kuru modernizācija ir ne mazāk svarīga kā dzelzceļa satiksmes ar citām Eiropas valstīm uzlabošana," lasāms kultūras darbinieku kopīgajā rakstā.
Tā parakstītāji norāda, ka līdz šim ir runāts par diviem "Rail Baltica" aspektiem: tiek apgalvots, ka tas kļūs par mūsdienīgu un ātru dzelzceļa satiksmes ar Eiropu veidu un ka tā būvniecība lielā mērā tiks finansēta no Eiropas Savienības līdzekļiem.
"Ja aprobežojas ar to, rodas nepareizs viedoklis par projektu: patiesībā "Rail Baltica" ir Igaunijas mērogiem nepieredzēti liels projekts, tas ne tuvu nav nevainīgs, ar vidi saplūstošs projekts salīdzinājumā ar parastas dzelzceļa līnijas mērogu. Tādēļ ir žēl, ka par to, ko patiesībā var nodarīt "Rail Baltica" būvniecība, netiek plaši runāts publiskajā telpā," lasāms "Postimees" publicētajā materiālā.
101 Igaunijas kultūras darbinieks, kas parakstījies zem materiāla, mudina pārtraukt "Rail Baltica" finansēšanu pašreizējā formā un izveidot dzelzceļa satiksmi ar Eiropu atbildīgākā un ekonomiskākā veidā. Tā kā Eiropas Savienības finansējums jau ir piešķirts, vajadzētu vienkārši pārbūvēt uz dienvidiem no Tallinas izejošās dzelzceļa līnijas, lai tās atbilstu Eiropas standarta sliežu platumam, nepieciešamības gadījumā ierīkojot vēl divus sliežu ceļus, ierosinājuši raksta autori.
"Tā rezultātā mēs iegūsim dzelzceļa satiksmi, kas līdzināsies pašlaik "Rail Baltica" plānotajam rezultātam, bet papildu tam kopā ar ātrvilciena līniju mēs iegūsim vienkārši labāku ātru satiksmi," piebilsts rakstā.
Tajā uzsvērts, ka tāds projekts nekaitētu videi, nenoplicinātu derīgo izrakteņu krājumus, nesagrautu cēlus un cilvēku un dzīvnieku dzīves telpu, liela līdzekļu daļa nebūtu jāatvēl dzelzceļa līnijas apkalpošanas infrastruktūras izbūvei, nevajadzētu veikt plašus zemes pārpirkšanas darījumus un varētu izvairīties no konfliktiem ar to īpašniekiem.
Vienlaikus tāda dzelzceļa līnija būtu rentabla, jo darbu turpinātu visas esošās pieturas, ceļi un maršruti, secinājuši raksta autori, kuri norāda, ka dzelzceļa līniju izbūve ar dažādu sliežu platumu Igaunijai būtu loģisks risinājums. "Uz austrumiem un dienvidaustrumiem - uz Tapu, Narvu un Tartu - vestu platāki sliežu ceļi, bet uz dienvidiem - Vīlandi un Pērnavu - Eiropas virzienā vestu šaurāks sliežu ceļš, kas atbilst Eiropas standartiem," aicina raksta autori.
Aicinājuma parakstītāju vidū ir fotogrāfs un zoologs Freds Jisi, komponists Erki Svens Tīrs, aktieris Pēters Oja, aktieris un mūziķis Pēters Volkonskis, vides aktīvists un politiķis Andress Tarands un citi.
Jau vēstīts, ka vienošanās par dzelzceļa "Rail Baltica" projekta finansēšanas un izpildes nosacījumu līgumu ir panākta un piektdien trijās Baltijas valstu galvaspilsētās tas tiek parakstīts.
"Rail Baltica" paredz izbūvēt Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju cauri visām trim Baltijas valstīm, lai nodrošinātu pasažieru un kravas vilcienu satiksmi ar Eiropu. Plānots, ka pasažieru vilcieni pa jauno dzelzceļa līniju varēs braukt ar ātrumu līdz 240 kilometriem stundā, bet kravas vilcieni - līdz 120 kilometriem stundā.