Biedrība "Atvērtās pārvaldes partnerība Latvijā" (APPL) Rīgā, Eiropas Savienības mājā, rīkoja semināru "Vēlētāju iespējas parakstīt Eiropas iniciatīvas un Centrālajā vēlēšanu komisijā reģistrētus likumprojektus, praksē atklājušos problēmu identifikācija un nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību Latvijas Satversmei un Eiropas Savienības pamattiesību hartai".
Atklājot semināru, viens no biedrības APPL dibinātājiem Ivars Redisons uzsvēra, ka Satversmes 90. pants nosaka: "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības." Tāpēc APPL iestājas par to, lai tiktu mainīta norma, kuru 2012. gadā, grozot likumu, Saeima pieņēma pēc referenduma par krievu valodu kā otro valsts valodu, proti – jebkurai likuma iniciatīvas uzsākšanai no 2015. gada 1. janvāra būtu nepieciešami 155 144 paraksti, kā arī likumprojekta ierosinātājiem pašiem jāsedz kampaņas izdevumi 0,5 miljonu eiro apmērā. Eiropas Savienības pamattiesību harta gan nosakot, ka pilsoņu pamattiesības ir realizējamas bez maksas. Tas, pēc I. Radisona domām, nozīmē, ka turpmākā likumdošanas iniciatīva, tajā skaitā referendumu ierosināšana, ir praktiski neiespējama.
Kā argumentu viņš minēja, ka nevienā Latvijas balsstiesīgo cilvēku grupā – nedz zemnieku, nedz uzņēmēju, nedz studentu vai jauno māmiņu – tik daudz cilvēku nav. Kā liecina pieredze, neviena sociālā grupa nav lielāka par 30 000 cilvēku, bet sociāli aktīvu cilvēku starp viņiem ir vēl mazāk. Situāciju sarežģī arī nosacījums, ka par tā vai cita likuma izmaiņu ierosināšanu vairs nevar parakstīties ārvalstīs deklarētie Latvijas balsstiesīgie iedzīvotāji. Turklāt arī mūsu valsts vēstniecībās ārzemēs šāda iespēja netiks organizēta.
Kā atzina vairāki semināra dalībnieki, šādā situācijā sabiedrībai likumīgā ceļā nebūs iespējas vērsties arī, piemēram, pret nodokļu palielināšanu, ģenētiski modificētas pārtikas ierobežojumu ieviešanu, bēgļu ievešanu, tradicionālo ģimenes vērtību vājināšanu un tamlīdzīgi.
Kā izeju no radušās situācijas, kas, Saeimai labu gribot, patiesībā ir izvērtusies par pilsoņu tiesību ierobežošanu, semināra dalībnieki saskata netaisnīgā likuma atcelšanu, taču to var izdarīt, tikai savācot likumā noteikto balsstiesīgo Latvijas iedzīvotāju parakstu skaitu. Ja šoreiz tas izdotos, jau nākotnē varētu domāt par atgriešanos pie normas, ka likumdošanas iniciatīvas ierosināšanai pietiktu ar 6000, nevis 155 000 parakstu, turklāt tos varētu savākt elektroniski un bez maksas.
Biedrība "Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā" dibināta ar mērķi popularizēt ANO iniciatīvu "Atvērtās pārvaldības partnerība", izglītot sabiedrību valsts pārvaldes un ekonomikas jautājumos, izveidot Atvērtās pārvaldības partnerības atbalsta kustību mūsu valstī. Tās uzdevums ir izstrādāt un popularizēt principus sabiedrības dalībai valsts pārvaldē; saimnieciskajā kooperācijā – balstoties uz Satversmes sapulces likumos, tautas atmodas un Dieva ieliktiem pamatiem. Biedrības darbība ir vērsta uz cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzību, pilsoniskas sabiedrības attīstību, kooperācijas, zinātnes un kultūras veicināšanu.