Šonedēļ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītāja vietniece Katrīna Kukaine Latvijas Radio sacīja, ka pašlaik notiekot darbs pie "Sēnītes" iekļaušanas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.
Tagadējā restorāna "Sēnīte" vietā Inčukalnā 1948. gadā tika atklāta neliela tējnīca, kuru papildināja koša sēnes formas lapene, kas laika gaitā iemantoja lielu popularitāti. Tad 1967. gada 5. decembrī durvis vēra tam laikam moderns arhitekta Linarda Skujas un inženiera Andra Bites projektēts sabiedriskās ēdināšanas komplekss ar savdabīgas formas restorāna ēku.
Ziņu avoti vēsta, ka privatizācijas laikos ēku komplekss nonāca Ivara Strautiņa, Ata Sausnīša un Gunta Urlovska īpašumā, kuriem pastarpināti piederēja SIA "Ave Astra". Drīz vien tā laika presē tika konstatēts, ka "īpašnieki nebija gatavi konkurencei", un sākās restorāna pagrimums.
Pirms sešiem gadiem I. Strautiņš paziņoja, ka arhitekts Deivijs Širaks izstrādājis projektu, kurā paredzēta trīsstāvu viesnīcas, boulinga zāles un SPA centra izbūve, taču ekonomiskās krīzes dēļ no ambiciozā projekta atteikušies vairāki ārvalstu investori. Arī vēlāk "Sēnītei" pircēji nav atradušies. Pēc jaunākām ziņām, "Sēnītei" esot palikuši divi īpašnieki.
Pašlaik valstī ir atdzimusi interese par 20. gadsimta 60. un 70. gadu arhitektūras mantojumu. Nesen valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauta degvielas uzpildes stacija Ogrē un Radio un televīzijas tornis Rīgā.
Kā portals "Apriņķis.lv" uzzināja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā, eksperti atzinuši, ka uz vietu sarakstā var pretendēt arī tā restorāna "Sēnīte" kompleksa daļa, ko projektējis L. Skuja, bez vēlāko laiku uzslāņojumiem, tātad – kupolveida restorāna celtne, pret Vidzemes šoseju pavērstās ēkas fasāde un dekoratīvā smaile. Kompleksa īpašnieki gan piedāvājumam, ka "Sēnīte" tiks iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, sākumā iebilduši, bet atkārtotu piedāvājumu nav noraidījuši.
Kā atzina inspekcijas pārstāvji, vieta aizsargājamo pieminekļu sarakstā vien vēl negarantē, ka "Sēnītes" ēkas tiks paglābtas no bojāejas, taču kultūras pieminekļa statuss ir labāka iespēja piedalīties projektos un piesaistīt finanses kompleksa atjaunošanai.
